Ģeogrāfiskais novietojums
Itālija atrodas Dienvideiropā, Apenīnu pussalā. Tās dabiskā robeža nedaudz atgādina zābaku (Apūlijas dienvidi veido formu kā papēdim, bet Kalabrijas reģions veido purngalu). Tā robežojas ar Šveici un Austriju ziemeļos, ar Franciju ziemeļrietumos, ar Slovēniju austrumos. Itālija austrumu, dienvidu un rietumu pusē robežojas ar jūrām – ar Ligūrijas un Tirēnu jūru rietumos, Adrijas jūru austrumos, Jonijas jūru un Vidusjūru dienvidos. Itālijas teritorijā atrodas arī Sicīlijas, Sardīnijas un Elbas salas
Reljefs un dabīgie izrakteņi
4/5 teritorijas aizņem kalnāji. Ziemeļu daļā Alpi (uz robežas ar Franciju un Šveici – Monblāns 4807 m v.j.l., kas ir arī Eiropas augstākā virsotne). Uz dienvidiem no Alpiem atrodas Padānas līdzenums. Apenīnu pussalu ziemeļu – dienvidu virzienā šķerso vidēji augstu kalnu sistēma – Apenīni (Korno kalni 2914 m). Arī salās pārsvarā kalnains reljefs; vulkāni – Etna (tas atrodas Sicīlijas salā, ir pats lielākais darbojošais vulkāns Eiropā un tā augstums ir 3340 m v.j.l.) un Stromboli. Neapoles tuvumā atrodas Vezuvs. Teritorijas krasta līniju pārsvarā sedz līdzenumi (0 – 500 m v.j.l.), savukārt tās vidienē plešas Apenīnu kalni (1000 – 3000 m v.j.l.), kas sadalīti Ziemeļapenīnos, Vidusapenīnos un Dienvidapenīnos. Itālijas vidusdaļā un dienvidos bieži ir stipras zemestrīces. …
