Augsnes ķīmiskais sastāvs

Molibdēns un tā sav - Minerāliem sadēdot veido kompleksos molibdēnskābes anjonus, kas viegli saistās ar organiskajām vielām un atsevišķo katjonu skābēm augsnēs tas veido grūti šķīstošus savienojumus ar Fe un Mn oksīdiem. Augsni uzņem MoO4(2-), kas skābās augsnēs ir mazkustīgs. Kaļķošana un P meslojums palielina tā kustīgumu. Sekmē nitrātu reducēšanu, molekulārā slāpekļa fiksāciju gumiņbaktērijās, piedalās amonijskābju un olbaltumvielu sintēzē.
Selēns un tā sav - sulfīdu minerāli. Skābās kleju augsnēs, organisko vielu bagātīgās augsnēs dominē selnīdi, selēnsulfīdi, kas ir mazkustīgi. Funkcija – dalība vielmaiņas procesos, regulē augšanas un reproduktīvo sistēmu, neitralizē brīvos radikāļus.
Augsnes radioaktivitāte
Rada dabīgi radioaktīvi elementi, to izotopi. Dabīgā radioaktivitāte atkarīga no galvenokārt urāna, radija, torija, parasto ķīmisko elementu radioaktīviem izotopiem. Dabīgo radioaktivitāti rada ap 46 dabā sastopamiem elementiem. Svarīgs oglekļa izotops, ko satur augsnes organiskās vielas, augi, dzīvnieki, kuros tas iekļūst fotosintēzes procesā kā ogļskābās gāzes molekulas sastāvdaļa. Mākslīgie radioaktīvie izotopi augsnē radušies galvenokārt atomu un kodolieroču izmēģinājumos. Smagos urānu un plutonija kodolu skaldīšanas rezultātā, kas kaitē dzīvniekiem, cilvēkiem, tiek uzņemti caur augiem , uz kuriem ietekme nav īpaši zināma.
…