Valsts politiskās pārvaldes forma
Zviedrijas karaliste ir konstitucionāla monarhija.
Valsts pārvaldi veido Riksdāgs, kas par vienpalātas parlamentu kļuva 1971. gadā. Tā 349 deputāti tiek ievēlēti uz četriem gadiem saskaņā ar proporcionālo vēlēšanu sistēmu.
Monarhs – Kārlis XVI Gustavs
Premjerministrs – Fredriks Reinfelds.
Simbolika
Karoga izcelšanās, pēc mitoloģijas vadoties, meklējama 12.gs., kad Zviedrijas Karalis Svētais Ēriks debesīs redzēja dzeltenu krustu, pēc Zviedrijas uzvaras karā ar Somiju 1157. gadā. To viņš uztvēra kā Dieva zīmi un nolēma, ka Zviedrijas karogs būs dzeltens krusts uz debess zila fona.
Du gamla, Du fria ir Zviedrijas Karalistes nacionālā "dziesma". Zviedrijas konstitūcija neparedz valsts himnu, kā tādu. Šai himnai vārdus ir sarakstījis Ričards Daibeks (Richard Dybeck) un melodija ir ņemta no kādas tautasdziesmas.
Māte Svea ir nacionālā zviedru emblēma. Tā ir jaunava ar vairogu un vienu vai divām lauvām parasti. Zviedru nacionālais dzīvnieks ir alnis.
Valūta - zviedrijas krona, kas sadalās 100 ōrās. No 1.janvāra Hogānas pilsēta oficiāli ir pārgājusi uz eiro zonu, arī Haparandā gandrīz visos veikalos var norēķināties ar eiro.
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits - 9 223 766
Blīvums – 20 cilvēki/km2
Visblīvāk apdzīvota ir Viduszviedrija, īpaši – jūras piekraste (šeit atrodas 3/5 no visiem iedzīvotājiem). Viena trešdaļa no iedzīvotājiem dzīvo trijās lielākajās pilsētās – Stokholmā, Gēteborgā un Malmē.
Zema dzimstība un mirstība. Cilvēki dzīvo ilgu mūžu, liels veco cilvēku īpatsvars.
Valsts iedzīvotāju skaits palielinās galvenokārt imigrācijas dēļ. Agrāk daudzi zviedri emigrēja darba meklējumos, bet tagad imigrantu skaits pārsniedz emigrantu skaitu. Tas rada lielu nacionālo nevienādību.
Zviedrijā dzīvo ne vien somi, dāņi un norvēģi, bet arī dienvidslāvi, poļi, itālieši, grieķi un pēdējā laikā daudz ieceļo irāņi, irākieši, turki, čīlieši un krievi.
Reliģija - 87% luterāņu, 13 % pārējie (katoļi, pareizticīgie, baptisti, musulmaņi, un budisti). …
