Ziemeļblāzma

Polārblāzma (arī ziemeļblāzma jeb kāvi) ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēras-foto1) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām. [1] Skaidrojums, manuprāt, ir diezgan sarežģīts, bet izmantojot uzskatāmas fotogrāfijas to ir vieglāk saprast. Tātad, tā norit sekojoši - Saules vēja atnestā elektronu plūsma sasniedz Zemes magnētisko lauku(foto2), kurš savukārt uztver šos elektronus un šie elektroni magnētiskajā laukā kustas pa spirālveida trajektorijām ap magnētiskajām spēka līnijām.(foto3) Polu tuvumā magnētiskā spēka līnijas sablīvējas. 100 km augstumā(šeit magnētiskā lauka intensitāte ir diezgan liela) elektroni atstarojas atpakaļ atmosfēras augšējos slāņos un uzsāk kustību ap magnētiskā spēka līnijām un kustas pretēji polu virzienam. Šeit elektronu enerģijas ir lielas, tādēļ tie savā ceļā ierosina un jonizē gaisa molekulas. Katrs mirdzošais ziemeļblāzmas stars ir elektronu lavīnas, kas pārvietojas pa magnētiskā spēka līnijām. Jonizētām slāpekļa molekulām mainot struktūru, izspīd ...