Savannas
Savanna ir dabas zona tropiskajā joslā. Savannām raksturīgi zālaini līdzenumu, reti koki un krūmi. Tās ir raksturīgas tropiskajam musonu klimatam, kuram ir izteikts sausais un lietus periods.
Savannas ir izplatītas Āzijas dienvidos subekvatoriālajā klimata joslā, Indostānas pussalā un arī atsevišķos Indoķīnas pussalas iekšējos reģionos, kā arī Āfrikā.
Savannu klimata īpatnības
Klimats pārsvarā ir silts un temperatūra svārstās no 2o līdz 3o grādiem pēc Celsija.
6 -8 mēnešus ir slapji vasaras mēneši un 4 – 6 mēnešus sausas ziemas mēneši.
Ikgadējais nokrišņu daudzums ir aptuveni 254 – 762 mm gadā.
Sausās sezonas laikā, zibens bieži vien skar zemi, aizdedzinot sauso zāli, kas klāj savannu.
Valdošie vēji savannās galvenokārt ir musoni.
savannu augsne, augājs un dzīvnieki
Savannās ir sarkanās un dzeltenās augsnes.
Sausajā periodā augsne ir dzeltena, bet mitrajā sarkana.
Savannās aug galvenokārt dažādu sugu graudzāles – pavisam 8000 sugu.
Pārsvarā savannās dominē, sarkanas auzas, citronzāle un daži krūmāji.
Lielākoties savannas zāle ir raupja un aug čupiņās ar izkaisītiem kailas zemes apgabaliem.
Augi, piemērojoties sezonu maiņai, spēj uzkrāt ūdens rezerves (baobabs), apēnot augsni virs saknēm ( lietussargveida akācija).
Savannās dzīvo daudz augēdāju, kas pievilina plēsējus lauvas un gepardus. Dzīvnieki, kas raksturīgi Āfrikas savannai ir Āfrikas ziloņi, zebras un žirafes.
Savannās mīt daži no ātrākajiem dzīvniekiem gepards, gazeles un strausi. …
