„Kad spēcīgi līst vai kad vējš grīvās sadzen ūdeni no jūras upes var pārplūst. Stipri plūdi ir arī zemās vietās, piemēram, dažos Brazīlijas apgabalos Dienvidamerikā, kurus bieži skar tropiskās vētras. Mežu izciršana paātrina ūdens noteci, kas savukārt var izraisīt plūdus”
Plūdi ir liela nelaime- dabas katastrofa. Nereti plūdi vai nu izraisa kādu citu dabas katastrofu, vai arī ir kādas citas katastrofas blakusparādība vai sekas. Piemēram, plūdi var izraisīt šļūdoni, vai viesuļvētras sekas ir plūdi, kā arī zemestrīču rezultāts.
Plūdus var sagaidīt gandrīz visur, pat tuksnešos.
Laika posmā no 1998. līdz 2002. gadam Eiropa piedzīvoja vairāk kā 100 postošu plūdu, tai skaitā 2002. gada katastrofālos plūdus Donavas un Elbas upēs. Kopš 1998. gada plūdi ir prasījuši ap 700 upuru, apmēram pusmiljons iedzīvotāju ir pārvietoti uz drošākiem apgabaliem, un radīti vismaz 25 miljardus eiro lieli apdrošinātie ekonomiskie zaudējumi. Plūdi var radīt milzīgus zaudējumus. Piemēram, vairāk kā 10 miljoni iedzīvotāju mīt ārkārtēju plūdu riska zonā – Reinas krastos, un iespējamie plūdu radītie zaudējumi var sasniegt 165 miljardus eiro. Arī piekrastes zonas ir apdraudētas. Kopējā to saimniecisko aktīvu vērtība, kas atrodas 500 m attālumā no krasta līnijas, ieskaitot pludmales, lauksaimniecībā izmantojamo zemi un rūpnieciskās iekārtas, pašlaik tiek novērtēta no 500 līdz 1000 miljardiem eiro 2.
Papildus ekonomiskajiem un sociālajiem kaitējumiem plūdi var radīt nopietnas ekoloģiskās sekas, piemēram, ja applūst notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vai arī, ja plūdi skar rūpnīcas, kurās lielā daudzumā ir toksiskas ķīmiskas vielas. Plūdi var arī iznīcināt mitrzemes teritorijas un samazināt vides daudzveidību.…
