Ģeogrāfiskais novietojums
Spānijas valsts atrodas Eiropas R-daļā, Pireneju pussalā. Tā robežojas ar Portugāli, Franciju, Andoru un Lielbritānijas valdījumu Gibraltāru. Spānijas Z krastu apskalo Biskajas līča ūdeņi, R atrodas Atlantijas okeāns, D un A- Vidusjūra, no Āfrikas šķir Gibraltāra šaurums. Spānijas sastāvdaļa ir arī Baleāru salas Vidusjūrā un Kanāriju salas Atlantijas okeānā. Āfrikā (Marokas piekrastē) valsts pārvalda Seūtu un Melilju. Šī zeme ar savu platību, kas ir krietnu trešdaļu lielāka nekā apvienotā Vācija, tikai pamazām sāk apzināties cik daudzšķautnaina patiesībā ir tās iekšējā dzīve. Tur zaļo auglīgākie sakņu un augļu dārzi un ierodas vairāk kā 80% starptautisko tūristu. Pireneju kalni to norobežo no pārējās Eiropas, tāpēc daudziem tā mazāk pazīstama nekā Itālija vai Grieķija. Gibraltāra šaurums, ka šķir pussalu no Āfrikas, ir tikai 14 km plats. Spānija aizņem 85% no Pireneju pussalas. 90% valsts teritorijas aizņem kalni , dienvidaustrumos atrodas Kordiljēras -Betikas kalnu sistēma, pa kuru augstāki ir tikai Alpi.
Klimats
Subtropisks Vidusjūras klimats, sauss un pietiekami karsts. Ziemas maigas, vidējā janvāra temperatūra ir no +8 C līdz +14 C, kalnos dažreiz nolaižas līdz -7 C. Vasaras karstas vidējā jūlija temperatūra no +23 C līdz +29 C. Nokrišņu daudzums svārstās no 250-700 mm gadā, pārsvarā rudenī un ziemā.
Kanāriju salās klimats pārsvarā tropisks, ziemā temperatūra ir +25 C, vasarā +28 C. Baleāru salās ir Vidusjūras klimats, temperatūra ziemā +12 C, vasarā no +18 C līdz +2 C. Vislabāk valsti apciemot ir pavasara beigās un rudens sākumā.…
