Es domāju, ka Japāna ir vienreizēji skaista valsts ar ļoti interesantu kultūru. Japāna atrodas Āzijas Austrumu daļā un tur valda diezgan silts klimats. Pati es neesmu bijusi Japānā, bet tā noteikti ir mana sapņu zeme. Japānas kultūra varētu būt līdzīga ar Ķīnu, jo arī tur cilvēki izmanto hieroglifus un lasa vertikāli. Japānā ļoti maz cilvēku runā angļu valodā, tomēr neskatoties uz valodas barjeru ir ļoti laipni.
Japāņiem raksturīgi, ka vecāki bērniem nodod darba tikumu. Viņi strādā visu mūžu vienā darba vietā un cenšas to iemācīt saviem bērniem– ar to atšķiras japāņi no amerikāņiem. Amerikāņi pēc 5 gadiem maina dzīves un darba vietu, japānis nekad neko nemaina. Ģimenes strādā vienā firmā, bērni respektē vecākus, vecāki atkal savus vecākus, ieklausās padomos un ņem tos vērā. Tā ir vislielākā atšķirība starp Rietumu un Austrumu cilvēkiem.
Viena no Japāņu tradīcijām ir ikkatru svētdien tērpties greznajos tautas tērpos.
Ja kāds vēlēsies ar kādu Japāni kopā nofotografēties viņiem noteikti nebūs iebildumi un apmēram 90% parādīs peace.
Japānā ir lielas rīsu plantācijas un iespējams tas ir iemesls kādēļ Japāņu tradicionālais ēdiens ir sushi. Japānā audzē arī šitaki sēnes (izmanto medicīnā un pārtikā), soju(ļoti plaši izmantots augs), cukurniedres, kokvilnu, zīdu. ‘’Japāņi nodarbojas ar to pašu, ko latvieši- audzē tomātus, gurķus, saldos kartupeļus, tie ir ļoti lieli. Vairāk tomēr audzē rīsu, tā ir ļoti grūta kultūra, kartupeļus vieglāk audzēt. Japānā savvaļas mērkaķi nodara lielu postu, izposta un norauj augļus.” …
