Astronomija ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Astronomija ir vairāk saistīta ar novērojumiem nekā ar pētniecību.
Virszemes observatorijas
Virszemes observatorijas. Astronomiskos novērojumus koncentrē vienuviet – astronomiskajās observatorijās, kurās parasti cits citam līdzās atrodas optiskie instrumenti, radioteleskopi un citas ierīces. Astronomiskā observatorija ir plašs zinātnisks komplekss, kurā bez teleskopiem ietilpst arī zinātniskās laboratorijas novērojumu apstrādei, darbnīcas aparatūras konstruēšanai un remontam.
Orbitālā observatorija
Zemes mākslīgais pavadonis, kas paredzēts speciāli astronomiskiem novērojumiem no kosmosa – Zemes orbītā.
Observatorijas var būt dažādas. Pamatā tiek izmantotas observatorijas, kuras ir stacionāras un atrodas kāda noteiktā vietā. Tās var būt kā viena ēka vai teritorija, kurā izvietoti vairāki teleskopi vai citas ierīces, ar kurām ir iespējams novērot debesis. Savukārt, lai iegūtu kvalitatīvākus attēlus no Visuma, orbītā ap Zemi tiek palaistas orbitālās observatorijas. Parasti observatorijas izmanto pētījumiem, bet ir arī observatorijas, kuras ir iespējams izmantot arī vienkāršai apskatei, proti, tūristiem un citām personām, kas vēlas apskatīt debesis, zvaigznes un citas kosmiskas parādības.
Astronomiskie instrumenti - teleskopi
No kosmosa nākošā elektromagnētiskā starojuma uztveršanai izmanto teleskopus. Teleskops - tas ir astronomu galvenais darba instruments. Dažādu starojumu uztveršanai izmanto atšķirīgas konstrukcijas teleskopus. …
