Secinājumi.
Galvenie secinājumi būtu jāizdara tieši saistībā ar informāciju par pasākumu- tā nebija plaši izplatīta, galvenokārt, par to varēja uzzināt tikai tie, kas interesējas par šo konkrēto Jāņa Akuratera muzeju. Tas, protams, ir mazliet skumji, jo pasākums tiešām bija ļoti vērtīgs un iedvesmojošs, bet no otras puses, es nedomāju, ka šo pasākumu vajadzētu reklamēt TV, jo apmeklētāju skaits šādos pasākumos vienmēr ir gana mazs, lai netērētu lielus līdzekļus to reklamēšanai. Iespējams, reklāmas kampaņa nav bijusi tik liela, jo arī pati ieeja muzejā ir par ziedojumiem- no kādiem līdzekļiem tad fiziskas afišas un plakātus varētu gatavot, arī izvietot? Vēl pie ne pārāk pozitīvām lietām jāpieskaita muzeja nepiemērotība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Te nu es uzskatu, ka muzejs ir pilnīgi nesagatavots šādu personu uzņemšanai.
Tomēr pie pozitīvajām lietām jāmin Akuratera muzeja ģeogrāfiskais novietojums un tā fiziskais izskats. Ideāls rajons šādam muzejam, kluss, mierīgs, ļauj aizbēgt no ikdienības. Ir jūtama atšķirība, nekā tad, ja tas atrastos, piemēram, kaut kur Rīgas centrā. Tāpat arī gana pozitīva ir ieeja muzejā par ziedojumiem, kad pati varu izlemt, cik vēlos maksāt un cik galu galā varu atļauties par muzeju. Ja šādu norēķināšanos piekoptu vairāk muzeju, tos arī vairāk apmeklētu. Vēl jāuzslavē pozitīvā attieksme no darbinieku puses, kas lika muzejā justies kā mājās- ko tādu just nenākas bieži, bet par to vajadzētu padomāt arī citu muzeju darbiniekiem. Reizēm pietiek ar vienkāršu smaidu, ienākot muzejā..
Kopumā pasākums bija izdevies, mājās gāju ar patīkamu pasākuma pēcgaršu, jutos iedvesmota un vairāk piepildīta kā pēc dažām izrādēm..
…
