Šobrīd izglītības un darba tirgū Latvijā ir izveidojusies neapskaužama situācija. Valstī ir iespaidīgs augstākās un profesionālās izglītības iestāžu skaits un ik gadu palielinās studējošo skaits, taču darba devēji arvien biežāk norāda uz to, ka trūkst ne vien vienkāršā darba veicēju, bet arī speciālistu ar augstāko izglītību. Atsevišķās nozarēs ir liels darbaspēka trūkums, savukārt sabiedrībā par prestižajām atzītajās specialitātēs, piemēram, ekonomisti, juristi, grāmatveži, ir darbaspēka pārpalikums.
Galvenā problēma ir tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija nevar gādāt par vajadzīgiem speciālistiem vajadzīgajā kvalitātē, skaitā un termiņos, jo trūkst skaidrības par nozaru attīstību ilgtermiņā un valsts prioritātēm, līdz ar to izpaliek darba tirgus attīstības prognozēšana. Šobrīd valstī notiek tikai īstermiņa darbaspēka prognozēšana, kas galvenokārt balstās uz Nodarbinātības valsts aģentūras veiktajām darba devēju aptaujām. Taču skaidrs, ka ar to nepietiek, lai veiktu pasūtījumus augstākajai izglītībai, kas šo pasūtījumu spēs izpildīt tikai pēc 4-5 gadiem.
Arī jaunieši brīžiem vieglprātīgi attiecās pret nākotnes profesijas izvēli, to veicot, neizvērtē savas perspektīvas darba tirgū. Šo neapdomīgo rīcību sekmē arī pamatinformācijas trūkums par konkrētajā profesijā apgūstamajiem studiju priekšmetiem, par zināšanām, prasmēm un iespējām darba tirgū, augstskolu absolvējot.
Latvijas statistika apliecina, ka patlaban valstī katrs otrais jaunietis studē sociālas zinības (54%), šajā izglītības tematiskajā grupā maksas studentu īpatsvars ir vislielākais un tas turpina pieaugt. Turpretī inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, neskatoties uz valsts finansēto budžeta vietu palielinājumu, turpina samazināties. Šis samazinājums inženierzinātnēs ir no 20,5% 1997.g./98.ak.g. līdz 9,2% 2005. gadā. Augstskolās ir izveidojušās atšķirības starp valsts finansēto studiju vietu skaitu un budžeta studējošo vietu skaitu. Atsevišķās izglītības tematiskās grupās un atsevišķās augstskolās šīs atšķirības ir ievērojamas, piemēram, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības tematiskajā grupā ir brīvas vairāk kā 800 valsts budžeta finansētas studiju vietas. Un tas ir studiju gada sākumā (uz 1. oktobri), var prognozēt, ka studiju gada vidū vai beigās šī diference vēl vairāk palielinās. Savukārt citās tematiskajās grupās ir novērota tieši pretēja situācija - uzņemto skaits par valsts budžeta līdzekļiem būtiski pārsniedz valsts noteikto budžeta vietu skaitu [7].
Izglītības un darba tirgu var salīdzināt ar preču patēriņa tirgu. Arī šeit jaunietim ir vēlme pēc labi apmaksāta darba, līdz ar to viņam rodas vajadzība pēc viņa vēlmēm atbilstošas izglītības. Konkrētais jaunietis ar savu vēlmi iegūt labi apmaksātu darbu un vajadzību iegūt izglītību, izglītības tirgū būs pircējs, bet augstskolas ar piedāvātajām izglītības programmām būs pārdevējas. Šajā tirgū būtiska loma ir arī valstij, kas lielākā vai mazākā mērā regulē šo izglītības tirgu, piešķirot valsts apmaksātas budžeta vietas. Ar budžeta vietu palielināšanu vai samazināšanu valsts var regulēt pieprasījumu pēc dažādām mācību programmām.…
