Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
21,48 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:469830
 
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 01.08.2010.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 38 единиц
Ссылки: Использованы
Рассмотреный период: 2000–2010 гг.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  SAĪSINĀJUMU UN NOSACĪTO APZĪMĒJUMU SARAKSTS    5
  IEVADS    6
1.  EIROPAS MONETĀRĀS SISTĒMAS RAKSTUROJUMS    9
1.1.  Eiropas Monetārās sistēmas izveide    9
1.2.  Ekonomikas un monetārās savienības izveide un darbība    11
1.3.  Eiropas Centrālā banka un tās funkcijas    14
1.4.  Māstrihtas kritēriji eiro ieviešanai    15
2.  EIRO IEVIEŠANAS PIEREDZE JAUNAJĀS EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪS    20
2.1.  Slovēnijas pieredze inflācijas samazināšanā    20
2.2.  Kipras un Maltas pieredze budžeta deficīta samazināšanā    22
2.3.  Slovākijas pievienošanās Ekonomikas un monetārajai savienībai    25
3.1.  Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns    29
3.1.1.  Eiro ieviešanas organizatoriskā struktūra un kārtība    29
3.1.2.  Eiro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs    30
3.1.3.  ES un Latvijas normatīvie akti par eiro ieviešanu    32
3.1.4.  Komunikācija ar patērētājiem un to tiesību aizsardzība    34
3.2.  Māstrihtas kritēriju izpilde Latvijā    36
3.2.1.  Inflācija    36
3.2.2.  Ilgtermiņa procentu likmes    38
3.2.3.  Valūtas kursa mehānisms II    40
3.2.4.  Valdības budžeta deficīts    41
3.2.5.  Valdības parāds    44
3.3.  Eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību    46
3.3.1.  Eiro ieviešanas plusi Latvijā    46
3.3.2.  Eiro ieviešanas mīnusi Latvijā    52
4.  PĒTĪJUMS PAR EIRO IEVIEŠANU LATVIJĀ    56
4.1.  Pētījuma metodoloģija    56
4.2.  Aptaujas rezultātu analīze    57
4.3.  Aptaujas rezultātu secinājumi un priekšlikumi    64
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    66
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI    70
  PIELIKUMI    74
Фрагмент работы

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba gaitā autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1) Eiropas Ekonomikas integrācija sākās ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidi 1951.gadā, kam sekoja vēl 2 svarīgi līgumi - Eiropas Ekonomikas Kopienas dibināšanas līgums jeb Romas līgums un līgums par Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanu, kas tika parakstīti 1957.gadā un noteica vienota preču tirgus izveidi.
2) EMS izveidošana tika panākta trīs posmos no 1990.-1999.gadam, sākot no ekonomikas konverģences uzlabošanas, ekija brīvas izmantošanas, Eiropas Monetārā institūta izveides, beidzot ar ECB izveidošanu un eiro ieviešanu bezskaidras naudas norēķinos 1999.gada 1.janvārī.
3) Par monetāro politiku ES valstīs atbild ECB, kuras galvenais darbības mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti eiro zonā, izmantojot tādus monetārās politikas instrumentus, kā eiro zīmju emisija, kredītu procentu likmju noteikšana, valūtas rezervju pārvaldīšana un eiro ikdienas apmaiņas kursa noteikšana pret ārvalstu valūtām.
4) Lai pievienotos EMS, katrai ES dalībvalstij jāizpilda 5 Māstrihtas konverģences kritēriji – augsts cenu stabilitātes līmenis, valsts finanšu stāvokļa stabilitāte, veiksmīga dalība VKM II, ilgtermiņa procentu likmju stabilitāte un valsts tiesiskā konverģence, un šie kritēriji jāpilda arī pēc pievienošanās eiro zonai.
5) Lai eiro ieviešanas Latvijā būtu efektīva un tiktu koordinēta, 2006.gadā LR Finanšu Ministrija izstrādāja Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu, kas noteica gan projekta galvenos uzdevumus, gan arī atbildīgās iestādes un termiņus.
6) Lai eiro ieviešanai būtu pēc iespējas mazāk izmaksu un lai pēc iespējas mazāk tiktu traucēta ikviena valsts iedzīvotāja ikdiena, Latvijā eiro ieviešana tiks veikta pēc „lielā sprādziena scenārija”, kas nozīmē eiro vienlaicīgu ieviešanu kā skaidras, tā bezskaidras naudas darījumos.
7) Slovēnija bija pirmā no jaunajām ES dalībvalstīm, kas spēja pievienoties EMS, tāpēc Latvijai būtu svarīgi izpētīt šīs valsts pieredzi inflācijas samazināšanā un ekonomiskās konverģences panākšanā.
8) Eiro ieviešanu Latvijā regulē vairākas ES regulas un normatīvie akti, bet, lai Latvijas sasniegtu tiesisko konverģenci dalībai EMS, ir paredzēts veikt likumu izmaiņas – izstrādāt „Euro ieviešanas likumu” un grozījumus likumā „Par Latvijas Banku”.
9) LNEIP plāns paredz izveidot programmu „Godīgs tirgotājs”, kas samazinās uzņēmumu iespējas spekulatīvi paaugstināt cenas, tādējādi neradot jaunus draudus inflācijas pieaugumam.
10) Lai par eiro ieviešanu tiktu informēts ikviens Latvijas iedzīvotājs, 6 mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas tiks veiktas plašas kampaņas, kas informēs iedzīvotājus par valūtas maiņas kursu, banknošu un monētu dizainu, to aizsargelementiem, divu valūtu vienlaicīgas apgrozības periodu, cenu paralēlās atspoguļošanas principiem, kā arī par cenu stabilitāti un iespējām apmainīt naudu.
11) Galvenais iemesls eiro ieviešanas termiņa atlikšanai Latvijā visu laiku bijusi inflācija, taču, pastāvot ekonomikas un finanšu krīzei, Latvijas cenu stabilitātes līmenis 2009.gadā ir uzlabojies un līdz konverģences novērtējuma brīdim varētu saglabāties tuvu eiro zonas līmenim.
12) Šobrīd Latvijai grūtības sagādā fiskālo kritēriju izpilde, jo palēninoties ekonomiskajai izaugsmei, samazinājās valsts ieņēmumi, kā rezultātā budžeta deficīts 2009.gadā pieauga līdz 8,9% no IKP un valsts bija spiesta palielināt ārējā parāda apjomu.
13) Lai Latvija spētu ieviest eiro valdības noteiktajā termiņā, nepieciešams veikt strukturālas pārmaiņas nodokļu politikā, izglītības sfērā un sociālajā jomā, kā arī veicināt uzņēmējdarbības aktivitāti, tādējādi samazinot valsts izdevumus un palielinot ieņēmumus.
14) Svarīgākie ieguvumi ilgtermiņā no eiro ieviešanas būs kopējā valsts ekonomikas stabilitāte un attīstība, bet jau no eiro ieviešanas dienas galvenie plusi būs atviegloti norēķini ceļojot, valūtas konvertāciju izmaksu izzušana un vieglākas cenu salīdzināšanas iespējas.
15) Lai Latvijas ekonomika piedzīvotu izaugsmi eiro ieviešanas rezultātā, būtu svarīgi, lai eiro visās Baltijas valstīs tiktu ieviests vienlaicīgi.
16) Galvenie eiro ieviešanas mīnusi būs suverenitātes zaudēšana valsts nacionālās monetārās politikas veidošanā, kas pie noteiktiem nosacījumiem var kavēt valsts ekonomisko attīstību, kā arī eiro ieviešanas lielās izmaksas gan valsts, gan privātajam sektoram.
17) Lai Latvija spētu izpildīt fiskālos konverģences kritērijus, tai būtu nepieciešams ņemt piemēru no tādām valstīm, kā Malta un Kipra, kuru veiksmīgā pārmērīgā budžeta deficīta apkarošana ļāva tām pievienoties eiro zonai jau 2008.gada 1.janvārī. Tajā pašā laikā būtu jāizvērtē arī Slovēnijas un Slovākijas pieredze inflācijas samazināšanā, jo attīstoties ekonomikai, Latvijā atkal varētu pieaugt inflācija.
18) Veicot Latvijas iedzīvotāju anketēšanu par eiro ieviešanu Latvijā, autore secina, ka 53,9% respondenti atbalsta eiro ieviešanu, bet tā kā daudziem iedzīvotājiem trūkst skaidras informācijas par galvenajiem valūtas maiņas ieguvumiem un zaudējumiem, varbūtējais eiro ieviešanas atbalstītāju skaits varētu būt augstāks.


Balstoties uz secinājumiem, autore izdara šādus priekšlikumus:
1) LR Finanšu ministrijai un pārējo eiro zonas kandidātvalstu valdībām jāpalielina spiediens uz Eiropas Komisiju, lai tā pārskatītu fiskālos Māstrihtas kritērijus un izdarītu nepieciešamos labojumus vai atkāpes, lai izvairītos no situācijas, ka EMS kandidātvalstīm nepieciešams sasniegt tādus fiskālos rādītājus, kādus nespēj sasniegt pat attīstītākās eiro zonas valstis un ir vērojama situācija, ka eiro zonas dalībvalstu valdības parāds un valsts budžeta deficīts ir augstāks nekā atsauces vērtība.
2) Lai izvairītos no garām rindām valūtas maiņas laikā, Latvijas bankām un tirdzniecības uzņēmumiem nepieciešams veikt papildus personāla piesaisti pirmajā eiro ieviešanas nedēļā, jo kā rāda jauno eiro zonas valstu pieredze, tieši pirmajās 3 dienās lielākā daļa skaidrās naudas tika samainīta pret jauno valūtu.
3) Latvijas valdībai nepieciešams veikt dažādus pētījumus par iespējamību ieviest eiro noteiktajā termiņā, balstoties uz valsts ekonomisko rādītāju izmaiņām, un ar jaunāko informāciju iepazīstināt iedzīvotājus un uzņēmējus. Tas veicinātu uzņēmumu iespējas skaidri apzināties, vai eiro vispār tiks ieviests 2014.gadā, tādējādi jau laikus plānojot investīcijas, kas būs nepieciešamas, lai segtu valūtas maiņas izmaksas.
4) Lai veiksmīgāk noritētu eiro ieviešana Latvijā, būtu nepieciešams likt uzsvaru uz vecākās paaudzes informēšanu, jo tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem ir grūtāk piemēroties pārmaiņām. Novados un pagastos, kuri ir mazattīstīti un atrodas tālu no pilsētas centra (īpaši Latgales reģionā), pašvaldībām vajadzētu rīkot informatīvos pasākumus par eiro ieviešanu, iepriekš par šāda veida pasākumiem izziņojot vietējā rajona avīzēs, vietējā televīzijā vai radio.
5) Eiro projekta Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupai nepieciešams jau šobrīd sniegt plašāku informāciju par galvenajiem ieguvumiem un zaudējumiem, ar ko saskarsies Latvijas iedzīvotāji, uzņēmēji un Latvijas valsts kopumā, lai katram iedzīvotājam kļūtu skaidrāks atbalsts eiro ieviešanai, jo tikai iegūstot vienotu nostāju valūtas maiņai, to būs iespējams izdarīt pēc iespējas ātrāk. Ieteicams izveidot atsevišķu informatīvo materiālu tieši par eiro ieviešanas plusiem un mīnusiem, jo šobrīd šādi bukleti nav pieejami.
6) Latvijas valdībai nepieciešams veikt strukturālas reformas valsts pārvaldē un nodokļu sistēmā, jo šīs nozares šobrīd darbojas nepilnīgi un neefektīvi, tādējādi valstij radot zaudējumus. Sastādot ikgadējo budžetu, ministrijām savi izdevumi jāplāno ierobežota finansējuma ietvaros – tā, lai budžets pietiktu visam gadam un nebūtu jālūdz papildus finansējums neparedzētiem gadījumiem. Savukārt nodokļu jomā Finanšu ministrijai vajadzētu izvērtēt samazināto PVN likmju atcelšanu, lai papildinātu valsts budžeta ieņēmumus.
7) Latvijas valdībai uzmanīgi jāseko līdzi cenu līmeņa attīstībai valstī, jo atsākoties ekonomikas izaugsmei, varētu palielināties inflācijas līmenis. Lai inflācija nepārsniegtu atsauces vērtību Konverģences novērtējuma brīdī, Latvijai būtu jāņem vērā Slovēnijas piemērs inflācijas samazināšanā – svarīgi būs valdības spēja sekmīgi kontrolēt administratīvi regulējamo cenu paaugstināšanos.

Коментарий автора
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация