Pirmās Latvijas Republikas laikā kaltā 5 latu sudraba monēta ar tautumeitas profilu vairākām paaudzēm kļuva par neatkarīgās un plaukstošās Latvijas simbolu.
Taču pirms 90 gadiem tikko proklamētās Latvijas Republikas Pagaidu valdībai darbs bija jāsāk bez sava rīcības kapitāla un pieredzes finanšu sistēmas izveidē. Valsts ieņēmumus veidoja, galvenokārt, naudas emisija, jo nodokļu iekasēšana nenotika. Tomēr dažos gados jaunā valsts uzbūvēja finanšu sistēmu un tika pie savas naudas vienības - lata.
1918. gada beigās finanšu sistēmu Latvijas teritorijā ir pilnībā dezorganizējis Pirmais pasaules karš. Apgrozībā ir vācu okupācijas varas izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, Krievijas tā saucamie cara naudas rubļi un kapeikas, tā saucamā Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību, piemēram, Liepājas, Jelgavas un Ventspils, izdotās naudaszīmes. 1918. gada 11. decembrī nosaka apgrozībā esošās naudas oficiālo kursu: 1 cara rublis = 0,8 ostrubļi = 1,25 Domes rubļi. Savas naudas Latvijai joprojām nav. Ir pienācis laiks radīt nacionālo valūtu.
1919. gada 22. martā Latvijas Pagaidu valdība, atrodoties Liepājā, izdod rīkojumu finanšu ministram izlaist pirmo Latvijas naudu - Latvijas valsts kases zīmes, nodēvējot tās par Latvijas rubļiem, un maiņas zīmes - Latvijas kapeikas. Pēc pāris nedēļām - 7. aprīlī - apgrozībā laiž pirmās jaunās naudas banknotes 25 Latvijas rubļu nominālvērtībā ar sērijas un numerācijas iespiedumiem zilganmelnā krāsā. Pēc 16. aprīļa puča pie varas nākusī Andrieva Niedras valdība 27. maijā Liepājā tautā laiž savu pirmo naudaszīmi.…
