Secinājumi
1. Lai būtu iespējas iegūt augstāko izglītību, vispirms ir jāapgūst vispārējā vidējā izglītība. Katru nākamo augstākās izglītības līmeni var apgūt tikai, kad ir iegūts diploms par iepriekšējo.
2. Augstākās izglītības cenas katrā valstī ir atšķirīgas. Vienā valstī izmaksas par viena un tā paša grāda iegūšanu dažādās augstskolās var atšķirties. Austrijā, Dānijā, Grieķijā, Norvēģijā, Slovēnijā, Somija, Zviedrijā augstākā izglītība ES studentiem ir bezmaksas.
3. Latvijā augstāko izglītību ir iespējams apgūt 60 dažādās vietās.
4. Sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā Latvijā ir iespējams iegūt 6 augstskolās.
5. LU, RTU, DU, LLU sociālo zinātņu bakalaura programmai ir valsts dotētas budžeta vietas.
6. Citās Eiropas valstīs, kur augstākā izglītība ir par maksu sociālo zinātņu bakalaura grāda iegūšana ir ievērojami dārgāka nekā Latvijā.
7. Studiju maksa neklātienē ir zemāka nekā klātienē.
8. Sociālo zinātņu bakalaura izglītību Latvijā iespējams iegūt sākot no 600 Ls par gadu Rīgas Tehniskajā universitātē.
9. Visaugstākā maksa par sociālo zinātņu bakalaura grāda iegūšanu ir Rīgas Ekonomikas augstskolā aptuveni 2464 Ls par gadu.
10. Lielākā daļa aptaujāto (78%) vidusskolēnu plāno stāties kādā no augstākās izglītības iestādēm.
11. Anketu rezultāti uzrāda, ka studiju maksa ir būtisks faktors, domājot par studiju virzienu (66%), taču, kad virziens izvēlēts, augstskolas izvēlē gandrīz vienlīdz svarīgi ir citu studentu ieteikumi (24%) un augstskolas reitings (27%).
12. Visaugstāk tiek vērtēts pieejamais budžetu vietu daudzums (30%), bet studiju maksa, izvēloties konkrētu augstskolu, vairs netiek vērtēta kā ļoti nozīmīgs faktors. To izvērtē tikai 19% respondentu.
13. Arī atbildot uz jautājumu par studiju izdevumu segšanu redzams, ka 46% aptaujāto cer uz budžeta vietām izvēlētajā augstskolā.
14. Galvenie iemesli studentu izceļošanai uz ārvalstīm ir pārliecība, ka studiju līmenis ārvalstīs ir augstāks nekā Latvijā un ir labākas iespējas kvalitatīvi apgūt svešvalodas.
15. Izmaksas, studējot ārvalstīs, ir ievērojami lielākas nekā Latvijā, taču iepriekšminētie faktori, kā arī augstāks dzīves līmenis, lielākas iespējas atrast labi apmaksātu darbu un lielāks valsts atbalsts nepilnu laiku strādājošiem studentiem atsver salīdzinoši augstās studiju maksas vai dārgos uzturēšanās izdevumus.
Līdz ar to hipotēze pierādījusies daļēji. Mācību maksa ir viens no izvēles kritērijiem, taču būtiski un katram individuāli ir arī citi faktori: budžeta vietu daudzums, citu studentu rekomendācijas, augstskolu reitings, iegūtā diploma konkurētspēja darba tirgū.
…
