10. SECINĀJUMI
Iedzīvotāju skaitam Latvijā un tās reģionos, izņemot Pierīgas reģionu, ir tendence samazināties. Kopš 1991. gada Latvijā iedzīvotāju skaits ir samazinājies aptuveni par 10%. Ņemot vērā pēdējo gadu statistikas datus, varam secināt, ka bezdarbs visu laiku pieaug. Vēl 2000. gadā Latvijā bezdarba līmenis bija 7,9%, 2005. gadā tas jau sasniedzis 9,1%, bet šogad Latvija ierindojas sestajā vietā ar augstāko bezdarba līmeni Eiropas Savienības valstīs-9,7%. Sieviešu reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā visā republikā ir lielāks nekā bezdarba līmenis vīriešiem. Kā zināms, visaugstākais bezdarbs radās pēc Latvijas Neatkarības atjaunošanas, tajā laikā daudzu uzņēmumu likvidācijas rezultātā samazinājās pieprasījums pēc darbaspēka, un šis bezdarbs ir saistīts ar iedzīvotāju dzīves līmeni, iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Brīvo darba vietu skaits atpaliek no nepieciešamā visos Latvijas reģionos vidēji brīvo darba vietu skaits sastāda tikai 4,8% no nepieciešamā. No visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki – 26,4%, 24000 iedzīvotāju nav varējuši atrast darbu ilgāk kā 12 mēnešus. Pēdējās desmitgades laikā nodarbinātība samazinājusies lauku teritorijās, -lauksaimniecībā, kas ir svarīgākais uzņēmējdarbības nozares laukos.
Bezdarbs ir viens no galvenajiem nabadzības iemesliem Latvijā, mēdz būt arī šādi gadījumi, kad cilvēkam ir vajadzīgā izglītība, kvalifikācija uz konkrētu darbu, bet viņš to darbu nedabū, bet to dabū kāds cits, kuram nav nedz vajadzīgās izglītības, nedz kvalifikācijas. Tā tas nereti notiek, ja ir savstarpēja darba devēja un darba ņēmēja pazīšanās, vai radniecība. Šo visu apkopojot varam secināt, ka Latvijā bezdarbu nekad nevarēs pilnībā likvidēt un tas būs neizbēgams, un vienmēr atradīsies, kāds nestrādājošais.
…
