Tā kā šo faktoru ietekme uz patērētāju nav viendabīga, tad šie faktori ir grupēti pēc to ietekmes intensitātes uz pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu un to izmantošanas uzņēmējdarbībā. Sīkāk var iedalīt mikrofaktorus:
• tiešās ietekmes- faktori ar kuriem dažādas organizācijas ietekmē patērētāju rīcību, parasti tie ir dažādi mārketinga instrumenti, organizācijas mēģina ietekmēt patērētāju uzvedību ar dažādām manipulācijām, veiksmīgi lietojot mārketinga mix elementus, izmantojot efektīvas komunikāciju metodes u.c.
• netiešās ietekmes- faktori, kuri raksturīgi katram indivīdam. Ar šo faktoru palīdzību ir iespējams segmentēt tirgu, šie faktori ir: ekonomiskie, kultūras un sociālie faktori (daļa sociālo faktoru var piederēt arī tiešās ietekmes faktoriem).
• situācijas faktori- faktori, kas stipri ietekmē lēmuma pieņemšanas procesu, kas ir pircēja rīcības pēdējais posms. Ar situācijas faktoriem saprot dažādas situācijas, kādās nokļūst cilvēks, un to, kā tās spēj ietekmēt viņa uzvedību. Tie ir psiholoģiskie, personīgie un situācijas (ar situācijas faktoriem saprotot konkrētus apkārtējās vides apstākļus vai izvēles kritērijus).
Savukārt, runājot par faktoriem, kas ietekmē galīgā lēmuma pieņemšanu Dž. Blaits atsaucas uz Vebsteru un Vindu. Šos faktorus salīdzinot ar spēkiem:
• vides spēki- piemēram, vides ekonomika
• uzņēmuma spēks- piemēram, tā lielums, kas tieši ietekmē tā pirktspēju
• grupas spēks- dažādu interešu grupu spēku samēri un mijiedarbība uzņēmumā.
• Indivīda spēks- lēmuma pieņēmēja personība un prioritātes
Gala rezultātu ietekmē visu šo spēku kopums.
…
