Eiropas Savienības struktūrfondu ietekme uz ... / ID: 240986

21,48 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:240986

Автор: baltazars (19)

Оценка:

Опубликованно: 06.06.2011.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 9 единиц

Ссылки: Использованы

Рассмотреный период: 2000–2010 гг.
2011–2015 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Lietoto saīsinājumu saraksts	6
	Ievads	7
1.	Rīcīpolitikas īstenošana	11
1.1.	Lejupvērstā pieeja politikas īstenošanā	12
1. 2.	Augšupvērstā pieeja politikas īstenošanā	18
1. 3.	Citas pieejas politikas īstenošanā	20
1. 4.	Izvelētās teorijas pamatojums	22
2.	NAP un reģionālās attīstības savstarpējā sasaiste	24
2. 1.	NAP mērķis un prioritātes reģionālās attīstības kontekstā	24
2. 2.	NAP priekšnosacījumi reģionālās attīstības kontekstā	26
3.	VSID un reģionālās attīstības savstarpējā sasaiste	30
3.1.	VSID vispārējās situācijas analīze reģionālās attīstības kontekstā	30
3.2.	VSID stratēģija reģionālās attīstības kontekstā	30
3.3.	VSID mērķis un prioritātes reģionālās attīstības kontekstā	32
4.	Darbības programmu un reģionālās attīstības savstarpējā sasaiste	35
4.1.	DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība”	35
4.2.	DP „Uzņēmējdarbība un inovācijas”	37
4.3.	DP „Infrastruktūra un pakalpojumi”	39
5.	ES SF finanšu plāns un realizācija reģionos	47
5.1.	DP plānotais finansējums	47
5.2.	DP finansējums reģionos no 2007. – 2010. gadam	49
5.2.1.	DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” finansējuma sadalījums pa reģioniem	49
5.2.2.	DP „Uzņēmējdarbība un inovācijas” finansējuma sadalījums pa reģioniem	51
5.2.3.	DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” finansējuma sadalījums pa reģioniem	52
5.3.	Teritorijas attīstības indekss no 2007. – 2010. gadam	54
	Nobeigums	56
	Izmantotās literatūras saraksts	59
	Anotācija	61
	Annotation	62

Фрагмент работы

Kopš Latvijas Republika (LR) 2004. gadā pievienojās Eiropas Savienībai (ES) un kļuva par pilntiesīgu tās dalībvalsti, tai ir pieejami dažādi instrumenti, ar kuru palīdzību var sniegt ieguldījumu valsts attīstībā. Turpmākajā darbā, runājot par valsts attīstību, uzmanība tiks veltīta tieši ekonomiskai izaugsmei. Viens no spēcīgākajiem instrumentiem, kas ir pieejami ES dalībvalstīm ir struktūrfondi. Ar šo finanšu instrumentu palīdzību ir iespējams uzlabot ekonomisko un sociālo attīstību, lai valstis, kuras šajās jomās ir vājākas, spētu ātrāk un veiksmīgāk tuvoties ES vidējam līmenim un veicinātu Latvijas integrācijas procesus vienotā Kopienā.
Lai veicinātu Latvijas attīstību, tai ir pieejami dažādu struktūrfondu līdzekļi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds (ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finansēšanas fonds (ZVFF).
ERAF ir nozīmīgs fonds, kura mērķis ir izlīdzināt reģionālās atšķirības, ieguldot līdzekļus mazāk attīstītajos ES reģionos, tādējādi uzlabojot to ekonomisko un sociālo līmeni. Līdzīgs mērķis ir arī KF, kuru uzskata par vienu no reģionālās attīstības politikas instrumentiem, kurš finansē dažādus liela mēroga infrastruktūras pasākumus. Savukārt ESF lielāku uzsvaru liek uz cilvēkresursu attīstību un diskriminācijas mazināšanu darba tirgū. ELVGF un ZVFF ir fondi, kuri ir vērsti attiecīgi uz lauksaimniecības un zivsaimniecības strukturālo palīdzības sniegšanu. Turpmākajā darbā tiks aplūkoti trīs struktūrfondi: ERAF, ESF un KF, kas ir LR Finanšu ministrijas (FM) pārziņā, jo tie vistiešāk sasaucas ar darba tēmu, kas ir vērsta uz reģionālo attīstību Latvijā.
Kā redzams pēc struktūrfondu mērķiem un prioritātēm, tad liels uzsvars tiek likt tieši uz dalībvalstu reģionu attīstību.…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −51,45 €