Ziņu aģentūras «Reuters» aptaujātie eksperti norāda, ka Baltijas valstis sagaida grūti laiki.
Ekonomikas izaugsmes norimšana, ko daļēji izraisījusi Skandināvijas banku piekoptā kreditēšanas samazināšanas politika, padara Baltijas valstu cīņu par iekļūšanu eiro zonā par krietni ilgstošāku izaicinājumu, kuru turklāt pastiprina pārmērīgi lielā inflācija. Visas trīs Baltijas valstis, kuru nacionālās valūtas piesaistītas eiro, cerēja, ka vienoto valūtu spēs ieviest drīz pēc pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā, taču inflācija šos plānus atvirzījusi līdz, ātrākais, 2010.–2013. gadam.
Ekonomikas izaugsme Igaunijā šā gada pirmajā ceturksnī samazinājās līdz 0,4%, Latvijā līdz 3,6% un vienīgi Lietuvā vērojama pozitīvāka tendence, taču arī šeit nākotnē gaidāma palēnināšanās.
Ekonomikas atdzišana ir kā sekas tam, ka Skandināvijas bankas, ieskaitot tirgus līderi «Swedbank» un SEB, piegrieza dāsno kredītu plūsmu, un tas noveda pie krišanās nekustamo īpašumu un celtniecības nozarē, kā arī samazināja apgrozījumu mazumtirdzniecībā.
Tagad Baltijas valstīm jāatgriežas pie sākotnējā, meklējot veidus, kā veicināt ekonomikas pieaugumu, neizmantojot kredītus kā mākslīgu stimulētāju, turklāt arī nedaudz senākā vēsturē ir pozitīvi piemēri, jo arī pirms kredītu burbuļa uzpūšanās 2004. gadā Baltijas ekonomikas pieaugums bija veselīgu rādītāju robežās un turējās starp 7–9%.
Mortens Hansens norāda, ka ekonomikas lejupslīde liek nopietni padomāt par ilgtermiņa strukturālām reformām. Eksporta palielināšana ir galvenais mērķis, taču inflācijas izraisītais cenu kāpums pašmājās atstāj būtisku ietekmi uz Baltijā ražoto produktu konkurētspēju. Taču ir kāds faktors, kas joprojām spēlē par labu — Krievija joprojām ir galvenais bijušo padomju republiku eksporta tirgus, kas turklāt turpina palielināties. …
