Galējais derīgums.9
Lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par galējā derīguma teorijas sākumiem, Gosens ir piemērojis divus galējā derīguma likumus.
Pirmais Gosena likums: vienā nepārtrauktā patērēšanas aktā katra nākamā patērējamā labuma derīgums dilst; atkārtoti patērējot kādu labumu, katras tās vienības derīgums mazinās salīdzinot ar tā derīgumu, patērējot šo labumu pirmo reizi.
Otrais Gosena likums: lai iegūtu derīgumu no dotā labuma klāsta noteiktā laika periodā, nepieciešams katru labumu patērēt tādā daudzumā, lai katra labuma galējais derīgums būtu vienādi lielumi. Ja šīs vienādības nav, tad, pārdalot laiku, kas nepieciešams atsevišķa labuma patēriņam, var iegūt lielāku kopējo derīgumu.
Galējā derīguma maksimums ir vēlme pārvērst ienākuma derīgumu pēc iespējas lielākā daudzumā. Tie ir tīri intuitīvi centieni, ko skaitliski uztvert nevienam nav izdevies. Jo katram mums ir citādāki ienākumu un citādākas vajadzības un vēlmes ienākumus tērēt. Piemēram, preču grozam par 100ls dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgs derīgums. Derīgumam mērvienību nav.11 Atbildot uz jautājumu, kā pircējs var maksimalizēt kopējo derīgumu, ir jāizvēlas viņam izdevīgākie tēriņi preču vai pakalpojumu iegādei
Vienaldzības līkņu raksturīga īpatnība ir tā, ka tās nekad nekrustojas, vienlīdzības karte nespēj dot pilnīgu priekšstatu par patērētāju reālo izvēli, jo tā nesatur informāciju par preču cenām un pircēju materiālajām iespējām. Visi punkti uz vienaldzības līknes ir ar vienādu derīgumu un vienādā mērā apmierina patērētāju vajadzības; nevienai preču skaitliskai kombinācijai nav prioritāte un šā iemesla dēļ pircējs pret tām visām ir vienaldzīgs no vajadzību apmierināšanas viedokļa.12
…
