Tās industriālā produkcija, kuru Latvija pirka, bija augstas kvalitātes. Vācija Baltijā noslēdza divus pagaidu tirdzniecības līgumus: ar Latviju un Igauniju, bet ne ar Lietuvu, ar kuru attiecības saasinājās lietuviešu īstenotās Klaipēdas aneksijas dēļ. Ļoti izdevīgais trijstūris Latvija – Anglija – Vācija darbojās līdz pat 1931.gada beigām šāda veidā: pastāvot brīvai valūtas maiņai, Latvija pārdeva vairāk Anglijā, bet iegūtās vērtīgās mārciņas vairāk izlietoja, iepērkot Vācijā, kur mārciņas kurss bija ļoti augsts. Vācija bija arī numur divi Latvijas eksportā.
Bankas un finanses
Pirmajos pēckara gados visās Baltijas valstīs valdīja liels juceklis naudas apgrozībā. Notika spekulācijas, negodīga iedzīvošanās bagātībā un vienkāršo ļaužu neapmierinātība. Jaunas naudas vienības ieviešana bija pietiekoši sarežģīts process. Latu ieviesa 1922.gada 3.augustā, nosakot tā kursu pret mārciņu – tobrīd gandrīz vai zelta ekvivalentu: 15,5 lati – viena mārciņa.
1923.gadā tika radīta Valsts banka. Latvijas Valsts banka pievērsās cara Krievijas un nesen nodibinātās (1919.gadā) Igaunijas Valsts bankas tradīcijai: ne tikai emitēt, bet arī pašai nodarboties ar biznesu. Tas Igaunijas un Latvijas Valsts bankas atšķīra no citām tradicionālām bankām. Tiesa, Igaunijas Valsts banka bija ielaidusies daudzos spekulatīvos darījumos, liela daļa no tiem nesa ievērojamus zaudējumus visas valsts saimniecībai. Latvijas Banka lielā mērā bija komercbanka, ar emisijas tiesībām, taču tieši emisijas jomā tā bija diezgan kūtra, uzskatot, ka lata vērtība jāuztur par katru cenu. Valsts banka aktīvi iesaistījās komercdarbībā, dāsni izsniedza kredītus politiķu atbalstītiem uzņēmumiem un bankām.
Visās trīs Baltijas valstīs starpkaru periodā dzīvoja pietiekoši liels mazākumtautību skaits, kurām nebija liela politiskas ietekmes, tomēr tām bija liela nozīme finanšu jomā. Vāciešiem, ebrejiem un poļiem, īpaši divdesmitajos gados, piederēja ievērojama ekonomiskā vara Lietuvas tautsaimniecības pilsētu, tirdzniecības un profesionālajos sektoros. Līdzīga ietekme Latvijā un Igaunijā bija vāciešiem. Bet arī šī faktora nozīme mazinājās divu gadu desmitu neatslābstošas ekonomiskās izaugsmes laikā, kad katras valsts pamatiedzīvotāju lielākā daļa bija apņēmības pilna radīt savu ekonomisko un profesionālo vidusšķiru.
…
