Ekonomikas globalizācijas būtība, faktori, tendences, perspektīvas
Ekonomiskā globalizācija – tirgus un ekonomisko struktūru globalizācija.
Ekonomiskajai globalizācijai ir raksturīgas un aizvien vairāk izpaužas noteiktas ekonomiku raksturojošas un ikdienu ietekmējošas pamatiezīmes:
brīva preču plūsma,
brīva kapitāla plūsma,
brīva ideju plūsma,
brīva darbaspēka plūsma vai tās iezīmes (piemēram, starp ES valstīm).
Ekonomikā globalizācija nozīmē to, ka globālas kļūst ekonomiskās attiecības. Informācijas apmaiņa starp dažādiem pasaules reģioniem kļūst aizvien plašāka, ātrāka un lētāka. Redzamākas kļūst katra reģiona un valsts salīdzinošās priekšrocības noteikta veida preču ražošanā, kapitāla turētāji izmanto šo informāciju, veicot investīcijas tur, kur ir sagaidāma vislielākā kapitāla atdeve visīsākajā laikā. Kapitāla starptautiskām plūsmām seko aizvien brīvāka un apjomīgāka preču kustība pāri valstu robežām. Rezultātā veidojas globāla darba dalīšana, reģionāla specializācija un būtisks konkurences pieaugums visas pasaules mērogā.
Globalizācijas procesus veicina daudzi faktori:
Inovācijas un tehniskais progress, transporta un komunikāciju jomā,
Liberalizācija
Galvenie spēlētāji globalizācijā ir transnacionālās korporācijas (TNK). Par tādām tiek uzskatīti uzņēmumi, kuru gada ienākumi ir virs 100milj $, meitas uzņēmumi ne mazāk kā 6 ārvalstīs, ārzemju aktīvu daļa kopējā aktīvu struktūrā, korporācijas ražotās produkcijas aiz robežām sākot no 6%. Starptautiska darbība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir iespējama galvenokārt tikai tad, ja uzņēmumi piedāvā ekskluzīvas preces un pakalpojumus.…
