1.Ekonomikas vēstures pētīšanas metodes jēdziens: Ģeogrāfiskās izpētes metode, tas ir, cik un kādi ir zemes resursi, kur tie atrodas, cik ilgi tie pietiks, teritorijas izvietojuma specifikas – klimats, transporta ceļu izveidošana u.c. ;Dialektiskās izpētes metode – izmanto vēsturiskos aprakstus (hronikas), arheoloģija ( informācija par agrāko), valsts darbinieku realizētā ekonomiskā politika un viņu paustie ekonomiskie uzskati, dažādi statistisko datu krājumi (gadagrāmatas, enciklopēdijas)
2.Ekonomikas vēstures objekts un periodizācija: Objekts ir cilvēces sabiedrības vēsturiskā procesa attīstības gaita, savukārt periodizācija ir cilvēces sabiedriskās ražošanas ekonomiskais attīstības process ( laika cikla posms, kurš nomaina iekārtas). Periodizācija veido dažādus ražošanas veidus un cilvēku sabiedrība nepārtraukti att. Jaunam, augstākam ražošanas veidam, nomainot veco, savu laiku pārdzīvojušo ražošanas veidu.
3.Sabiedriskās ražošanas veids: Pirmatnējās kopienas iekārtas ražošanas veids;Verdzības iekārtas ražošanas veids;Feodālais ražošanas veids;Kapitālistiskais ražošanas veids;Sociālais ražošanas veids;Komunistiskais ražošanas veids – šāds ražošanas veids vēl nav bijis pasaulē, šajā ražošanas veidā visi ir vienlīdzīgi, notiek darba un produktu apmaiņa.
4.Feodālisma ražošanas veida cikli:. Agrie viduslaiki (5. – 10.gs.). Šo laika periodu raksturo verdzības un pirmatnējās kopienas paliekas no Ģermāņu Romas. Zemes gabalu, ko militarizētais aristokrāts vasalis saņēma uz laiku valdījumā no augstākā ranga feodāļa, sauc par lēni. Lēnī dzīvojošie zemnieki un amatnieki apgādāja feodāli ar nepieciešamajiem patēriņa priekšmetiem, saņemot viņa aizsardzību kara laikā, kā arī atbalstu neražas, dabas katastrofu un citu nelaimju gadījumos. Šai periodā neierobežoti valdīja naturālā saimniecība. Bija vāji organizēta darba sabiedriskā dalīšana.Viduslaiku vidus posms (11. – 15.gs.). Šajā laika periodā notika ražošanas spēka straujāka attīstība, tika izveidota darba sabiedriskā dalīšana un izveidojās 2 galvenās pamatnozares – amatniecība un tirdzniecība. Sāka strauji attīstīties ekonomika un līdz ar to saasinājās šķiru cīņas. 12.gs. Rietumeiropā produktu renti sāka pakāpeniski aizstāt ar naudas renti. Sāka spēcīgi izveidoties Spānijas, Francijas un Anglijas feodālās valstis. Šīs valstis bija pirmās, kuras sāka iekasēt nodokļus. Pilsētās sāka izveidoties tirgotāju un amatnieku asociācijas un pateicoties tam izveidojās cunftes. Sāka izveidoties cunftes. Cunftes izdomāja savus zīmolus un zīmoli sāka noteikt cenas tirgū. Amatniekus iedalīja – mācekļos, zeļļos un meistaros. Cilvēkiem nebija nekādas izvēles, tāpēc nebija nepieciešamības reklamēt kaut kādas konkrētas preces vai piedāvājumus.Vēlo viduslaiku posms (16. – 17.gs.). Šajā laika periodā notika feodālās iekārtas bojāeja. Rietumeiropas valstis šajā laika periodā pārdzīvoja kapitāla sākotnējās uzkrāšanas procesu, kas norisinājās galvenokārt Anglijā. Liela loma bija arī Lielajiem Ģeogrāfiskajiem atklājumiem, kuri vēl vairāk saasināja feodālisma pretrunas un veicināja pāreju uz kapitālismu. Lielo Ģeogrāfisko atklājumu rezultātā attīstījās tirdzniecība, sāka veidoties pasaules tirgus, sākās cunfšu sistēmas krīze, notika cenu revolūcija, kā arī sākās Amerikas un Āzijas tautu koloniālā pakļaušana. Par spēcīgāko Eiropas valsti kļuva Spānija, kura realizēja koloniju aplaupīšanu un tirdzniecības attīstību, taču ar laiku Spānijas varenība samazinājās. Francijā, Itālijā un Spānijā attīstījās tādas progresīvākās feodālās ekspluatācijas formas kā produktu rente, kapitālistiskās attiecības zemkopībā…
