Nobeigums
Abu dzimumu līdztiesības nodrošināšana ir būtiska, jo pretējā gadījumā valstij rodas ievērojami ekonomiskie un sociālie zaudējumi sakarā ar cilvēkresursu neefektīvu izmantošanu. Vairākās pasaules valstīs veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka stereotipi ir kaitīgi gan indivīdam, gan sabiedrībai. Tas notiek, tāpēc ka lomas darba tirgū, politikā, ģimenē un citur sabiedrībā nosaka nevis objektīvie faktori (piemēram, , zināšanu līmenis, spējas), bet tradicionālie priekšstati par dzimumiem, kas vairs nav aktuāli mūsdienu sabiedrībai. Spilgts piemērs ir ļoti atšķirīga dzimumu proporcija Saeimas deputātu, augsta ranga valdības amatpersonu vidū, kā arī tautsaimniecības uzņēmumu vadībā. „Piemēram, Latvijas valdībā sievietes ir tikai 10,5%, kamēr Zviedrijā tā ir puse, Vācijā 40%, Igaunijā 13%. Līdzīga situācija arī parlamentā - Latvijā 17 no 100 Saeimas deputātiem ir sievietes, bet Zviedrijā tie ir 43%, Vācijā 31%, Igaunijā 18% (dati no Women in Politics in the Council of Europe Member States 2001).”16 Šeit ir vērojama dzimumnelīdztiesība. Ir redzams, ka šādā politiskajā sfērā vēl ir jūtams, ka valda stereotips par to, ka sievietes vieta ir būt par mājsaimnieci. Problēmas ir arī sievietēm ar maziem bērniem. Tomēr, uzņēmumos, kur darba devējs palīdz darbiniekiem saskaņot darbu un personīgo dzīvi, kā arī tur, kur darba vietu var raksturot kā „ģimenei draudzīgu”, abu dzimumu strādājošo apmierinātība ar darbu nozīmīgi pieaug. Es uzskatu, ka ir jāatbalsta vairāk sievetes ar maziem bērniem un viņu iekļaušanos darba tirgū, jau bērna kopšanas atvaļinājuma laikā piedāvājot iespēju apmeklēt atbilstošus profesijas apguves vai kvalifikācijas celšanas kursus viņām pieejamā formā un laikā.
Referātā tika apskatītas dzimumnelīdztiesības problēmas darba sfērā un to risināšanas iespējas. Vispirms tika apskatīts dzimumnelīdztiesības raksturojums. Dzimumu nelīdztiesība ir situācija, kad sievietei un vīrietim tiek piešķirta nevienāda sociālā vērtība, viņiem ir nevienlīdzīga pieeja resursiem un nevienlīdzīgas iespējas politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā sfērās. Kā nākamais punkts tika apskatīts dzimumnelīdztiesība darba tirgū, tālāk tika aplūkota sieviešu un vīriešu nodarbinātība. Nākamajā punktā tikaapskatīta dzimumnelīdztiesības problēmu risināšana. Visbeidzot kā pēdējais punkts bija neliels ieskats dzimumnelīdztiesībā Latvijā.
…
