Lielbritānijā (tas ir, Anglijā, Velsā un Skotijā) 1900. gadā dzīvoja 37 miljoni cilvēku. Īrijā, kura tolaik bija pilnīgā Londonas varā, dzīvoja 4,5 miljoni cilvēku, neraugoties uz plašajiem nabadzīgo kvartāliem un trūkumu: parastu lietu gan pilsētās, gan laukos - nevienai tautai pasaulē nebija augstāka dzīves līmeņa. Bagātnieki un vidusšķira dzīvoja mierā un drošībā, arī kvalificētie strādnieki, kuru skaits nemitīgi pieauga, bija samērā pārtikuši. Izglītība līdz divpadsmit gadu vecumam bija obligāta. Vislabāko vidējo izglītību deva privileģētās privātās vidusskolas. Tehniskā un universitātes izglītība vērsās plašumā.