Secinājumi
1. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tai ir pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi.
2. Eiropas Savienības fondu vadību nodrošina šādas Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas: vadošā iestāde, maksājumu iestāde, revīzijas iestāde, sertifikācijas iestāde, atbildīgā iestāde, sadarbības iestāde, uzraudzības komiteja, Iepirkumu uzraudzības birojs.
3. Galvenie plānošanas dokumenti, kas regulē ES fondu ieviešanu Latvijā ir Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums, Valsts stratēģiskais ietvardokuments – Latvijas līmeņa galvenais struktūrfondu plānošanas dokuments, kas pamato Latvijas nacionālās prioritātes, nosaka fondu apguves stratēģiju un vadību, kā arī trīs darbības programmas: „Cilvēkresursi un nodarbinātība”, „Uzņēmējdarbība un inovācijas” un „Infrastruktūra un pakalpojumi” un to papildinājumi, kas detalizēti skaidro struktūrfondu atbalstāmos pasākumus un aktivitātes.
4. 2007.-2013.gada ES fondu investīciju periodā Latvijai pieejami 4,53 miljardi no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Kohēzijas fonda.
5. Līdz 2014.gada 30.septembrim Latvijā ir noslēgti 7 187 līgumi par projektu īstenošanu. ES fondu investīcijas veiktas teju katrā jomā: piemēram, transporta sistēmā, vides jomā, izglītībā, zinātnē, nodarbinātībā, uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanā, veselībā, energoefektivitātē.
6. ES fondu (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda) ieguldījumi veido 70% no kopējām publiskajām investīcijām, veidojot neatsveramu ieguldījumu valsts attīstības un iedzīvotāju labklājības veicināšanā.
7. Pateicoties ES fondu finansējumam, Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies Eiropas Savienības vidējam līmenim. 2004.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 46% no ES vidējā, bet 2011.gadā tas bija pieaudzis par 12% līdz 58% no ES vidējā.
…
