Eiropas Savienības budžets, tā veidošanas principi

Sakotnēji Eiropas Kopiena tika finansēta no dalīvalstu iemaksām un ziedojumiem. Šāda sistēma varēja kļūt par Eiropas Kopienas ierobežojošo faktoru, jo valstis ar lielāku nacionālo kopproduktu varētu sākt diktēt savus noteikumus pārējām valstīm.

Eiropas Savienības pastāvēšanas laikā tās budžeta politika ir bijusi pakļauta daudzveidīgām pārmaiņām, kas ir skārušas ES finanšu autonomiju, dažādu Kopienas politiku attīstību un cīņu par kompetenču sadali starp ES Padomi un Eiropas Parlamentu.

ES budžeta summas izteiktas eiro, ja vien nav norādīts citādi.

Vārds “budžets” nozīmē kādas atsevišķas personas, ģimenes, uzņēmuma, organizācijas vai valdības ieņēmumu un izdevumu plānu. Budžets tiek sastādīts noteiktam laika periodam, parasti gadam. ES budžets ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem.

Eiropas Parlaments un ES Padome ir budžeta lēmējiestādes, kuras katru gadu nosaka ES ienākumus un izdevumus. Izpētes un budžeta pieņemšanas procedūra ilgst no jūnija līdz decembra beigām.

Attiecībā uz obligātajiem izdevumiem (piemēram, lauksaimniecības izdevumiem un izdevumiem, kuri ir saistīti ar starptautiskiem nolīgumiem) pēdējais vārds pieder Padomei.
Savukārt Eiropas Parlaments ciešā sadarbībā ar Padomi lemj par tā saucamajiem neobligātajiem izdevumiem (citiem izdevumiem).…