Finansiālā krīze un bankrots Latvijas uzņēmējdarbībā

Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā pavēra neredzētas iespējas integrācijai preču, darbaspēka, un finanšu tirgos, kā arī tiešai Eiropas Savienības līdzekļu ieplūšanai Latvijā. Tas veicināja investīcijas, ļāva Latvijas iedzīvotājiem doties darbā ārzemēs, lai gūtu jaunas iemaņas un labi nopelnītu, un strauji palielināja naudas daudzumu iedzīvotāju rīcībā. Tas palīdzēja strauji samazināt dzīves līmeņa starpību ar citām Eiropas valstīm.

1.1. Straujā ekonomikas pieauguma avoti

Straujais ekonomikas pieaugums tika sasniegts uz patēriņa pieauguma rēķina. Patēriņu stimulēja kredītu un darba samaksas piegums. Tikmēr iekšzemes piedāvājums atpalika no pieprasījuma veicinot strauju inflāciju. Ar inflācijas rādītājiem mēs joprojām esam rekordisti Eiropas savienībā.
2006. un 2007. gados parādījās zīmes, ka straujā attīstība neturpināsies mūžīgi un sāka izskanēt minējumi par to, vai piezemēšanās būs cieta, vai mīksta? 2008. gads ir atnācis ar lielām pārmaiņām – straujas ekonomiskās izaugsmes periodu ir nomainījušas nenoteiktība un šaubas. Pašlaik izskatās, ka īstenosies kāds no mazāk labvēlīgiem scenārijiem. [1]
Strauji ekonomikas pieauguma tempi ne vienmēr pasaules praksē ir bijuši ekonomikas pārkāršanas simptoms. Daudzas valstis uzsākot attīstību no zema līmeņa, vai arī pēc smaga šoka bieži vien ir nodrošinājušas augstus attīstības tempus un vispārēju labklājības uzlabojumu ilgākā laika posmā.
Tādu ilgspējīgu ekonomikas attīstību nodrošina makroekonomiskā stabilitāte, augsts investīciju līmenis konkurētspējīgā ražošanā un svarīgāko komponentu līdzsvars. Straujš kreditēšanas un darba samaksas pieaugums Latvijā izraisīja ekonomikas pārkaršanu, kad pieprasījums pieauga straujāk nekā ekonomikas potenciāls var šo pieprasījumu segt. …