Latvijas tautsaimniecība pēdējos gados piedzīvojusi ļoti strauju attīstību. Latvijā vairākus gadus bija vērojama vērienīga, Eiropas Savienībā straujākā izaugsme - laika periodā no 2005. -2007. gadam IKP ik gadu vidēji pieauga par 11%. Augstos izaugsmes tempus Latvijā nodrošināja stabilā iekšzemes pieprasījuma dinamika un eksporta pieaugums. Ekonomiskā aktivitāte piedzīvoja pieaugumu visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs. Iekšzemes pieprasījuma pieaugums veicināja pakalpojumu, jo īpaši tirdzniecības un būvniecības attīstību. Bija vērojami arī augsti transporta un sakaru nozares pieauguma tempi. Kopš 2007. gada vidus izaugsmes tempi sāka samazināties un 2008. gada 3. ceturksnī tie kļuva negatīvi. Izvēršoties pasaules finanšu krīzei, lejupslīde Latvijā 2008. gada otrajā pusē turpinā¬jās. Arī 2009. gadā tiek prognozēti negatīvi izaugsmes tempi. 2008. gada aprīlī valdība apstiprināja pasākumu plānu tuvākajiem diviem gadiem tautsaimniecības stabilizācijai, kurā uzsvars ir likts uz budžeta efektivitātes paaugstināšanu un nodokļu politikas pilnveidošanu, produktīvās kapacitātes paaugstināšanu, it īpaši tirgojamās nozarēs, kā arī uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku vērstas politikas īstenošanu.1
Aplūkojot Latvijas galvenos makroekonomiskos rādītājus un to dinamiku, vispirms aplūkosim iekšzemes kopproduktu un tā dinamiku. IKP ir viens no galvenajiem makroekonomikas rādītājiem, kas izvērtē ekonomiskās darbības rezultātus. Pēdējo vairāku gadu laikā IKP ir piedzīvojis lielu pieaugumu, šis pieaugums ir bijis straujākais Eiropas Savienībā. IKP pieaugums ir acīmredzams. Ja 2004. gadā IKP bija pieaudzis par 8,7%, tad jau 2005. gadā IKP pieaugums bija 10,6%. Gada laikā piedzīvota izaugsme par 2%. 2006. gadā iekšzemes kopprodukts pieaug par 12,2%, savukārt 2007. gadā jau sāk samazināties un tā pieaugums ir 10%.
…
