Latvija no 1991. līdz 2001.gadam

Ekonomiskās izaugsmes periods
Stabilu Latvijas ekonomisko attīstību kopš deviņdesmito gadu otrās puses veicināja ekonomisko un strukturālo reformu turpināšana, bet, sākot ar 2000. gadu, nozīmīgu lomu ieguva iestāšanās process ES. Pirmās iestāšanās sarunu sadaļas tika atvērtas 2000. gada 28. martā. Tās ietvēra ārējos sakarus, kopējo ārējo un drošības politiku, statistiku, enerģētiku, konkurences politiku u.c.
2003. gada 20. septembrī Latvijā notika referendums par dalību ES, kurā piedalījās 71,5% vēlētāju, no tiem par balsoja 67,0%, pret 32,3%. 2004. gada 29. martā Latvija pievienojās NATO un 2004. gada 1. maijā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Septiņus gadus (2000—2007) Latvijā bija visaugstākie iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi Eiropā, sasniedzot rekordaugsto 12,2% IKP pieaugumu 2006. gadā.
Latvijas IKP vidēji gadā pieauga par 8,8% gadā, salīdzinājumā Igaunijā šajā laika periodā vidējais pieaugums bija 8,0%, bet Lietuvā 7,5% gadā.

Rūpniecība
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas rūpniecība, kas gandrīz 50 gadus attīstījās kā PSRS plānveida saimniecības sastāvdaļa (industrializācija), nonāca ļoti smagā stāvoklī - tā pazaudēja izejvielu avotus un noieta tirgu bij. PSRS, savukārt novecojušās iekārtas un tehnoloģija neļāva ražot Latvijā pasaules tirgus prasībām atbilstošu produkciju. Stāvokli pasliktināja gausā un slikti organizētā valsts uzņēmumu privatizācija, kas faktiski sākās tikai 1995. Līdz ar to rūpnieciskā ražošana strauji sašaurinājās, radās bezdarbs.
…