Mani personīgie secinājumi ir tādi, ka pēc datiem, ar kuriem iepazinos un kuros tika norādīts tas, ka jau deviņdesmitajos gados tika runāts par nevienlīdzīgo reģionu attīstību, mani nedaudz izbrīna tas, ka tajā laikā tā atšķirība starp reģioniem nav bijusi tik liela, tātad man tas liek aizdomāties par to, ka ir bijusi sava veida nolaidība tieši no valdības puses, jo cik zināms pastāv Latvijas reģionālās attīstības aģentūra, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kam vajadzēja darīt visu iespējamo, lai nepieļautu šādu situāciju, kāda ir pašlaik valstī, respektīvi, tā starpība kāda bija agrāk vairs nav pielīdzināma mūsdienām, tā ir attiecīgi tikai augusi. Mani mulsina tas, ka attiecīgās institūcijas un plašsaziņu līdzekļi neuzsver reģionu attīstības nozīmīgumu, jo reģionu attīstība ir tas uz kā balstās mūsu valsts un tā nākotne. Valsts amatpersonām ir jārīkojas nekavējoties un jāspēj saskatīt to, cik tomēr tas ir nozīmīgi gan iedzīvojāju labklājības ziņā, gan ekonomiskajā ziņā, jo, manuprāt, sociālā spriedze starp dažadām vecumu grupām tikai piegaug, to ir nepieciešams mazināt. Svarīgi arī ir atzīmēt arī to, ka, manuprāt, visi tiecas uz Rīgas reģionu ne tikai tāpēc, ka tā ir mūsu galvaspilsēta, bet gan arī tāpēc, ka IKP protams, ka ir augstāks kā citur, uzņēmējdarbība un pakalpojumu sfēras tieši tiek bāzētas ap to. Par piemēru varu minēt to, ka es esmu no Liepājas un uz Rīgu atbraucu tāpēc, lai iegūtu izglītību. Principā, Liepāja skaitās kā viena no lielākajām Latvijas pilsētām, taču atšķirība starp šīm divām pilsetām ir ļoti liela. Ja Liepājā darba iespējas jauniešiem ir ļoti maz, tad Rīgā darbu atrast ir daudz vieglāk, kas arī, manuprāt, arī veicina to, ka cilvēki ne tikai iegūst izglītību Rīgā, bet arī pēc tam paliek un uzsāk savu dzīvi šeit. Svarīgi ir tas, lai nākotnē tiktu darīts viss, lai situācija reģionos uzlabotos, lai viss nebāzētos apkārt tikai vienam attiecīgajam reģionam, lai mēs spētu saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, kuru mēs pazaudējam tā rezultātā, kad cilvēki atstāj savas mājvietas, piemēram, laukus, tādējādi atstājot tās novārtā, zaudējot tūrisma iespējas, kas ir svarīgas gan reģionu attīstības labā, gan ekonomikas.…
