3. Kopvērtējums, analīze un secinājumi.
Apskatot dažādas sazvērestību teorijas, varam vilkt paralēles arī starp
mūsdienās pastāvošajām organizācijām (ES, SVF, PB, ANO, UNESCO utt.).
Jebkurā gadījumā visas šīs organizācijas ir veidojušās no kaut kādām mazām
savienībām vai biedrībām, kuras pēc tam attīstījās līdz augstākai pakāpei. Tāpēc
var droši uzskatīt, ka šīs organizācijas ir mūsdienu pēcteči slepenajām
biedrībām, kuras jau tika izveidotas agrā senatnē.
Protams, nevar arī izslēgt, ka šie mūsdienu pēcteči ir aizsegs šīm senajām
biedrībām, kuras ir adaptējušās mūsdienu sabiedrībā un izmanto visu
nepieciešamo, lai gūtu sev labumu.
Labums var tikt gūts izmantojot starptautiskos ekonomiskos sakarus, kuri
sevī ietver pakalpojumu, preču un finanšu tirgus un to instrumentus.
Labuma gūšana kādai no organizācijām var izpausties caur finanšu un
pakalpojumu tirgu, jo šajā sfērā ir izveidoti pietiekoši labi mehānismi un
shēmas, lai nelegālo padarītu par legālu. Jebkurā gadījumā šis shēmas tiek
atklātas (vai kādu laiku speciāli netiek atklātas) un izanalizētas, bet tam ir
nepieciešams salīdzinoši liels laika sprīdis.
Savukārt, lai starpvalstu līmenī operētu ar preču pārvadāšanu, ir
nepieciešamas zināšanas par muitas darbību, kura jebkurā brīdī valsts teritorijā ir
tiesīga aizturēt kravu, kas var būt neizdevīgi labuma guvējam (piemēram,
organizācijai).
Tā kā viena no muitas funkcijām ir iekšējā tirgus aizsardzība, ir
saprotams, ka globalizācijas apstākļos, esot par savienības locekli, Latvijas
gadījumā ES dalībvalsts, tad muita aizsargā savu iekšējo tirgu. No tā izriet, ka
tiek aizsargāts nevis Latvijas, ka valsts tirgus, bet visu dalībvalstu tirgi kopumā.
Tas ir izdevīgi pret trešajām valstīm. Savukārt šīs muitas ūnijas ietvaros,
situācija var risināties diezgan dažādos veidos. Tā kā Lisabonas līgums ir
ratificēts un tajā ir iestrādātas vīzijas, mājieni par vienotas valsts izveidi
(piemēram, Apvienotās Eiropas Savienības Valstis – pretspēks ASV) ir jāsecina,
kad pastāv iespēja katru no ietilpstošajām valstīm izmantot savām vajadzībām,
tādejādi radot legālu, pat valdības noteiktu un uzspiestu preču noietu katrā no
reģioniem. Tādejādi muita būs spējīga tikai veikt statistisko muitas funkciju
savienības iekšienē, jo savienības valdībai būs jāpieņem tikai konkrēts lēmums
vai likums šis darbības stimulācijai un principā tam nebūs dižas iespējas
pretoties. Jo ir jāatceras, ka, galvenokārt, pie lēmumu pieņemšanas un izpildes
atradīsies bijušo lielvalstu politiķi, kas jebkurā gadījumā lobēs savas „zemes”
intereses un vajadzības. Šeit var redzēt un vilkt paralēles ar slepenajām
biedrībām, kuras ir tādejādi spējīgas koriģēt un apiet muitas funkcijas. …
