Pozitīvi ir tas, ka 2010.gadā, salīdzinot ar citiem gadiem nabadzības riska indekss ir samazinājies, taču, kā liecina jaunākās ziņas Latvija vēl aizvien tiek uzskatīta par vienu no nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā.
Ja analizē mājsaimniecības Latvijā, tad jāmin galvenie faktori, kas iespaido mājsaimniecību ekonomiskos resursus, kas ir nodarbināto un apgādājamo skaita attiecība mājsaimniecībās. Tajās mājsaimniecībās, kurās nodarbināto īpatsvars ir zems, to rīcībā esošais ienākums arī ir salīdzinoši zems. Arī bērnu skaits (vecumā līdz 18 gadiem) ģimenē ir faktors, kas būtiski iespaido tās materiālo labklājību. Pieaugot bērnu skaitam ģimenē, to rīcībā esošais ienākums samazinās. Ar vislielākajām materiālām grūtībām ir jārēķinās daudzbērnu ģimenēm (3 un vairāk bērnu), kā arī nepilnām ģimenēm, kurās viens no vecākiem audzina bērnus. Daudzbērnu ģimenēs ar naudas līdzekļiem klājas daudz grūtāk kā ģimenēs ar vienu bērnu, jo jāuztur vairāk cilvēki. It sevišķi grūti un pat neiespējami ir apstākļos, ja ģimenes uzturētājs saņem algu minimālās algas apmērā. Augstākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums vērojams Rīgas reģionā. Galvenie ienākumu avoti gan pilsētās, gan laukos ir samaksa par algotu darbu un sociālie maksājumi. Vislielākais ienākumu pieaugums ir uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās. Tomēr ienākumi no pašnodarbināto lauksaimniecības un pensionāru mājsaimniecībām, kā arī mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu, bija zem vidējā līmeņa valstī.
Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, par 29% , bet, salīdzinot ar 2005. gadu, par 56 % pieauguši mājsaimniecību patēriņa izdevumi un tas ir straujākais kāpums pēdējo gadu laikā. Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2007. gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, sasniedza 200 latus. Galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās bija izdevumi uzturam, kam pagājušajā gadā mājsaimniecības tērēja vidēji 25% no visiem patēriņa izdevumiem. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm — 2007. gadā Lietuvā pārtikas izdevumi veidoja 33% no mājsaimniecības patēriņa izdevumiem, bet Igaunijā — 25%. Ievērojamu īpatsvaru patēriņa izdevumos sasniedza tēriņi transportam — 16% un mājoklim — 10%. Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās tādi primārie izdevumi kā pārtika, mājokļa uzturēšana un komunālie maksājumi, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība veidoja gandrīz divas trešdaļas (65%) no kopējiem patēriņa izdevumiem. Šie tēriņi salīdzinājumā ar 2006. gadu palielinājušies par 29%. Izdevumi palielinās, tāpēc ka tiek paaugstinātas cenas gan pārtikai, komunāliem maksājumiem, transportam. Valstī ir inflācija un mājsaimniecībām ir rūpīgi jāplāno savi tēriņi un budžets, lai varētu izdzīvot.
Lai Latvija sasniegtu ES citu valstu attīstības līmeni, jāmaina situācija dažādās nozarēs, it īpaši ekonomikā. Jāveido spēcīga un stabila ekonomiskā politika, jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi. Aktīvi jādarbojas sociālajā sfērā - jāpalielina pensijas, pabalsti, dažādās nozarēs strādājošo atalgojums.
…
