Arējā tirdzniecība ir svarīgs rādītājs katra valsts ekonomikā. No ārējās tirdzniecības veikšanas ir atkarīgi dažādi ekonomiskie, politiskie un sociālie procesi. Tāpēc valstīm ir ļoti svarīgi izvēlēties efektīvu ārējās tirdzniecības politiku. Valdībai vajag aktīvi un pārdomāti palīdzēt attīstīt ārējo tirdzniecību, un līdz ar to attīstīt valsts ekonomiku kopumā.
Tāpēc referāta temats „ārējo tirgu nozīme Latvijas ekonomika” ir īpaši svarīgs. Latvijas darbība starptautiskā tirdzniecība var paradīt valsts ekonomisku situāciju, problēmas un nākotnes perspektīvas. Latvijai ir ļoti svarīgi attīstīt savu ārējās tirdzniecības politiku, lai virzīt ekonomiku uz priekšu.
Kopš Latvija iestājas Eiropas Savienībā parādījās izmaiņas tirdzniecības politika. Latvijas ārējā tirdzniecība ir svarīgs valsts makroekonomiskais radītājs, kas var paradīt Latvijas ekonomikas starptautiskās tirdzniecības arēnā.
Referāta mērķis ir iegūt priekšstatu par Latvijas ārējās tirdzniecības īpatnībām, tagadnes situāciju un nākotnes perspektīvam.
Lai sasniegt iepriekš minētus mērķus bija izstrādāti referāta uzdevumi:
uzzināt par valsts tirdzniecības politikas pamatvirzieniem no teorētiskas puses;
iegūt un izpētīt informāciju par Latvijas eksporta un importa īpatnībām;
saņemt priekšstatu par tādiem Latvijas ārējās tirdzniecības rādītājiem, kā ārējās tirdzniecības bilance un maksājuma bilance;
uzzināt par Latvijas starptautiskās tirdzniecības perspektīvam, iegūtam no iestāšanas Eiropas Savienībā.
Lai veikt noteiktas referāta uzdevumus bija vajadzīgi atrast derīgu informāciju. Referāta veikšanai bija izmantota dažāda literatūra. Visa literatūra bija saistīta ar ārējās tirdzniecības aspektiem, gan Latvijā, gan ārzemēs.
Referāta veikšanas laikā nebija iespējas pamatīgi izpētīt visa temata aspektus, sakarā ar to, ka temats ir ļoti nopietns un plašs. Tāpēc bija iespēja iegūt informāciju tikai par temata pamatiem.
Katram valstīm ir ļoti svarīgi īstenot savu ārējās tirdzniecības politiku. No ārējās tirdzniecības politikas ir ļoti atkarīga valsts ekonomikas attīstība.
Ārējās tirdzniecības politiku uzskata par valsts budžeta un nodokļu politikas patstāvīgu novirzienu, kura galvenais uzdevums ir ārējās tirdzniecības apjomu regulēšana ar nodokļu, subsīdiju un importa vai eksporta tiešo ierobežojumu starpniecību.
Atkarībā no tā, cik intensīva ir valsts institūciju piedalīšanās ārējās tirdzniecības attiecību regulēšanā, iedala brīvu tirdzniecību un protekcionismu.
Brīva tirdzniecība ir dažādu valstu privātpersonu un firmu tirdzniecība savā starpā bez valsts ierobežojumiem. Brīvas tirdzniecības principu ieviešana jau sākuma stadijā saskārās ar valdības neizpratni. Valdības centieni risināt valsts budžeta piepildīšanas problēmas, apliekot ārzemju tirgotājus ar nodokļiem un nodevām, ļoti bieži sakrita ar uzņēmēju interesēm, kas nevēlējas konkurēt ar daudz efektīvākiem ražotājiem ārzemēs.
Reālajā dzīvē ārējās tirdzniecības politika zināmā mērā ir protekcionisma politika. Protekcionisms ir pasākumu kopums, ko veic valsts, lai aizsargātu iekšējo tirgu no ārvalstu konkurences. Savas galējās izpausmes formā tā kļūst par autarķiju, kad valsts cenšas ierobežot tikai to preču importu, kuru ražošana pašu valstī nebūs iespējama vai tās būs daudz dārgākas par importa precēm. Vienlaikus eksports tiek stingri ierobežots ar importu, ko paredz vienas valsts ietvaros noslēgta autarķiski orientēta ārējā tirdzniecība.
Autarķija un brīva tirdzniecība tīrā veidā netiek realizētas. …
