Bruņoto spēku veidošanā atbalstu sniedza rietumvalstis. Daudzi Latvijas iedzīvotāji iestājās zemessardzē – brīvprātīgo militārajās vienībās. To veidošanos ietekmēja 1991. gada janvāra barikāžu notikumi un situācija, kad Latvijā joprojām atradās Krievijas armija. 90. gadu sākumā arī daudzi trimdas latvieši atgriezās Latvijā un aktīvi iesaistījās politikā un saimnieciskajā jomā. Savu darbību atjaunoja dažas 20. – 30. gadu partijas, kā arī veidojās jaunas. Latvijas Tautas fronte savu misiju bija
izpildījusi, tādēļ daudzi aktīvisti iesaistījās jaundibinātajās partijās.
1993. gada 5. – 6. jūnijā notika 5. Saeimas vēlēšanas, tās bija pirmās brīvās daudzpartiju parlamenta vēlēšanas pēc valsts neatkarības atjaunošanas.
Saeima ievēlēja Valsts prezidentu un izveidoja Ministru kabinetu. Saskaņā ar 1992. gada decembrī pieņemto likumu „Par tiesu varu” tika pārveidota tiesu sistēma.
Latvijā atšķirībā no citām postkomunistiskajām valstīm, arī Igaunijas un Lietuvas, kas pieņēma jaunas konstitūcijas, tika atjaunota 1922. gada Satversme. Tā stājās spēkā pilnā apjomā līdz ar 5. Saeimas sanākšanu 1933. gada 6. jūlijā. Tā kā Satversmē sākotnēji nebija īpaši reglamentētas cilvēka tiesības un brīvības, jau 1991. gadā tika pieņemts Konstitucionālais likums „Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”, bet 1998. gada 15. oktobrī Satversme tika papildināta ar 8. nodaļu „Cilvēka pamattiesības”.
…
