Nabadzība pasaulē un tās ietekme uz attīstību

Latvijas literārās valodas vārdnīcā ir šāds jēdziens, ka nabadzība ir nepieciešamo materiālo līdzekļu trūkums, nepietiekamība. Savukārt nabags pēc šīs vārdnīcas definējuma ir cilvēks, kas nespēj sev sagādāt sev nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā; tāds kam trūkst nepieciešamo materiālo līdzekļu. [1.] Citos vārdos nabadzība ir situācija, kādā nonāk indivīds vai noteikta sabiedrības daļa, kad materiālo un sociālo resursu trūkumu dēļ tiem ir ierobežotas iespējas nodrošināt pamatvajadzības kā pārtiku, mājokli, apģērbu un atsevišķos gadījumos arī aprūpi, kā arī ir ierobežotas iespējas piedalīties sabiedrības dzīvē tādā apjomā, kas uzskatāms par pieņemamu attiecīgajā sabiedrībā.
Pēc vispārīgās klasifikācijas nabadzību var iedalīt absolūto, relatīvo un subjektīvo nabadzību. [2.]
Absolūtā nabadzība ir tad, kad cilvēkam trūkst minimālie resursi pamatvajadzību apmierināšanai. Piemēram, cilvēks cieš badu, viņam nav apģērba, nav pajumtes u.tml. Absolūtā nabadzība pamatā balstās uz iztikas minimuma jēdzienu jeb tas ir preču un pakalpojumu grozs, ko uzskata par nepieciešamu atsevišķa indivīda vai ģimenes fizisko vajadzību apmierināšanai. Tomēr šeit parādās vairāki atklāti jautājumi – ko mēs pieskaitām pie pamatvajadzībām, kāds ir valstī vispārpieņemtais minimālais dzīves līmenis u.tml.
Latvijā absolūtās nabadzības jēdzienam atbilst LR Centrālās statistikas pārvaldes regulāri aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa groza vērtība naudas izteiksmē vienam iedzīvotājam. …