Valsts loma tirgus ekonomikā. Fiskālā politika, budžeta deficīts un valsts parāds

Patēriņa nodokļi ir otra lielākā nodokļu grupa, kas aptver pievienotās vērtības nodokli (PVN) kā arī muitas un akcīzes nodokļus. Četras piektdaļas no kopējās līdzekļu summas ko iegūst šī nodokļu grupa veido līdzekļi, kas iegūti no PVN nodokļa.
Kapitāla nodokļu grupu veido uzņēmuma ienākumu nodoklis un īpašuma nodoklis. Resursu nodokļa grupā ietverts akcīzes nodoklis naftas produktiem, kas nav ietverts patēriņa nodokļu grupā, un dabas resursu nodoklis.6
Sabalansēta budžeta multiplikatora gadījumā valdības izdevumu valsts patēriņam pieaugums kopā ar vienlīdz lielu nodokļu likmes paaugstinājumu sekmē ražošanas apjoma pieaugumu. Tas ir izskaidrojams ar to, ka lielāki valdības izdevumi palielina kopējo pieprasījumu. Nodokļu paaugstināšanās samazina tīros ienākumus (ienākumus pēc nodokļu apmaksas). Tomēr, ņemot vērā zemo patēriņa robežtieksmi, tīro ienākumu samazinājums atstāj tikai nelielu ietekmi uz patēriņa pieprasījumu. Visa iepriekš minētā rezultātā kopējais pieprasījums ir pieaudzis. Pieaug ražošanas apjomi, kas vēlāk izraisa arī patēriņa pieprasījuma palielināšanos.7
Budžeta deficīts ir summa, par kuru valsts ieņēmumi pārsniedz valsts izdevumus.8 1. tabulā ir doti dati par budžeta deficītu Latvijā procentos pret IKP laika posmā no 2008. gada līdz 2010. gadam. Dati par 2011. gadu centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā vēl nav pieejami.
…