Latvijas ekonomika

Kad pirmais solis Latvijas saimnieciskās dzīves negatīvo parādību likvidēšanā bija sperts, K.Ulmanis, lai radītu iespaidu, ka tautas pārstāvji (pēc Saeimas likvidēšanas) vēl joprojām piedalās valsts pārvaldes darbā, uzsāka saimniecisko kameru veidošanu. Tika izveidotas rūpniecības, tirdzniecības, lauksaimniecības, darba un amatu kameras. Tās kopā veidoja Valsts saimniecības padomi, kas strādāja kopā ar valdību. Tādā pašā veidā tika organizēti arī kultūras darbinieki. Protams, ka kameru darbinieki, tāpat kā visās dzīves nozarēs, nebija vēlētas personas, bet ieceltas. Profesiju kamera kopā ar mākslas un kultūras kameru veidoja Valsts kultūras padomi. Šīs (pēc skaita sešas) kameras un valsts padomiju sistēma bija iecerēta kā demokrātisko intitūciju un Saeimas aizvietotāji.Tālākā reformu gaitā bija paredzēts vēlēts tautas vietnieku nams, kas kopā ar abām minētajām padomēm satādītu Latvijas parlamentu. Paveicamo reformu apmērs tomēr neļāva tās realizēt īsā laikā. Iespējams - šī apstākļa dēļ izņēmuma stāvoklis valstī ieilga. Ko domāja pilsoņi? Saimnieciskais un kulturālais uzplaukums neļāva izjust šī pārejas laika perioda izmaiņas.
Kameru sistēma Latvijas politiski-ekonomiskā dzīvē bija kas jauns un nepazīstams. Tā laika Iekšlietu ministrs K.Veidnieks kameru sistēmas uzbūvi definēja šādi: “Tās ir jaunas pašvaldību formas personālās pašvaldības kameru veidā. Sīs jaunās pašvaldības nav saistītas ar noteiktu teritoriju, bet tās dibinās uz pilsoņu piederību pie noteikta aroda vai darba nozares.” …