Ekonomikas priekšmets. Mikro un makroekonomika. Resursu ierobežotība. Alternatīvas izmaksas

„Politiska ekonomika parāda savus skaidrus mērķus politiskajā izvēlē, un politiskā rezultātu novērtējumā” 1 Politiskas ekonomikas kā zinātnes rašanās tiek datēta ar 1776. gadu, kad izcilais angļu ekonomists Ādams Smits ( 1723 – 1790 ) publicēja savu fundamentālo darbu „Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem”. Taču 19. gadsimta otrajā pusē termins politiskā ekonomija kā ekonomikas teorijas nosaukums tiek nomainīts ar apzīmējumu ekonomikas teorija ( angļu valoda – economics ). Pirmo reizi šo apzīmējumu lietoja angļu ekonomists V.S. Dževonss ( 1835 – 1882 ) savā nepabeigtajā darbā Ekonomikas principi. Bet cits ievērojams angļu ekonomists A. Maršals ( 1842 – 1924 ) pierādīja, ka atšķirībā no politiskās ekonomijas, kas ir šķiriska zinātne, economics uzdevums ir pētīt saimnieciskos procesus visās ekonomiskajās sistēmas, atmetot šķirisko pieeju atsevišķu jautājumu skaidrošanā. Ekonomikas teorijas centrā jābūt ekonomiskā līdzsvara likumsakarībām. Mikroekonomika ir ekonomikas teorijas sastāvdaļa, kas dod zināšanas par individuālas saimnieciskas vienības rīcību: tā ir atsevišķas firmas, mājsaimniecības rīcība tirgū; tā ir mācība par individuāla tirgus darbību, par to, kā tajā veidojas konkrētas preces un pakalpojuma cena, pārdevēja ieņēmumi un izdevumi, kā mainās nodarbināto skaits uzņēmumā vai nozarē u.tml.…