Vienotā monetārā sistēma. Eiro zona. Sadarbība sociālajā politikā

1950. gadā tikai izveidota Eiropas maksājumu savienība. Eiropas maksājumu un kompensēšanas shēma, kas paredzēja, ka valstis, kas nevar realizēt īstermiņa kredītu nosacījumus, var izmantot kredītus, kas piešķirti zeltā vai ASV dolāros. Šādā veidā tika stabilizēti valūtu kursi un iegūta konvertējama valūta.
Pirmo reizi ideja par ekonomisku un monetāru savienību parādījās 1957. gadā Romas līgumā (Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgums). Līgums nosaka, ka dalībvalstīm jākoordinē to ekonomiskās politikas un ka politiskā biznesa cikli un valūtas maiņas kursu politikas jāuzskata par kopējo interešu jautājumu. Tomēr līdz pat Māstrihtas līgumam (Līgums par Eiropas Savienību), kas stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī, dalībvalstīm neizdevās vienoties par ekonomiskās un monetārās savienības izveidošanu.
Laikā, kad stājās spēkā Romas līgums, darbojās arī starptautiskā Bretonvudas vienošanās par fiksētiem valūtas kursiem. Tās darbības laiks beidzās 1971. gadā, sākoties “peldošo” valūtas kursu periodam. 1970. gadā Ekonomikas un finanšu lietu padome (ECOFIN) īpašai darba grupai uzdeva sagatavot projektu par ekonomisko un monetāro apvienošanos. Tā dēvētais Vernera ziņojums 1969. gadā, Hāgas samitā, aprakstīja iespēju pakāpeniski ieviest EMS 1970-to gadu laikā, kas tomēr netika īstenots.…