Kopējais pieprasījums (AD) ir preču un pakalpojumu apjoms, kuru indivīdi, mājsaimniecības, uzņēmumi, pašvaldības, valdība ir gatavi pirkt, pastāvot attiecīgajam cenu līmenim parasti gada laikā. Kopējais pieprasījums reāli veidojas kā saimniecisko subjektu patēriņa preču un pakalpojumu pieprasījuma un investīcijpreču pieprasījuma summa. Parasti kopējā pieprasījuma nozīmīgs komponents ir ārvalstu pircēju pieprasījums pēc kādas valsts precēm un paklapojumiem jev tīrais eksports (Xn).
Kopējo pieprasījumu veido:
• personiskais patēriņš – tās ir preces un pakalpojumi, kurus pērk mājsaimniecības, lai apmierinātu savas vajadzības. Personīgais patēriņš ir atkarīgs no mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma un attiecības, kādu daļu ienākumu tā gribēs iztērēt un kādu daļu gribēs un spēs ieteupīt;
• investīcijas - uzņēmumu pirkums. Par investīcijām tiek uzskatīti tā ienākuma daļa, kuru ne uzņēmumi, ne mājsaimniecības nepatērē, bet gan iegulda ražošanas atjaunošanā, paplašināšanā, modernizēšanā.
• valsts pirkumi - tās ir preces un pakalpojumi, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Tie attiecas uz valsts aparāta uzturēšanu, valsts uzņēmumu darbību u.c.
• neto eksports - eksports mīnus imports.