Ekonomiskais stāvoklis Latvijā 2009.gadā

Latvija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti 2004. gada 1. maijā, pamatojoties uz sabiedrības balsojumu referendumā. Sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā Latvijai bija zināmi jau nosacījumi, ka tai ir vienota valūta ‘‘eiro’’ un ka arī Latvijai būs jāpāriet uz šo valūtu.
Eiro ieviešana ES valstīs ir nodrošinājusi arī neatkarīgas Eiropas Centrālās bankas (turpmāk – ECB) un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) nodibināšanu un pastāvēšanu. ECB pārziņā ir nodota vienotas monetārās politikas noteikšana. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Tas nozīmē, ka monetārās politikas lēmumi tiek pieņemti kopēji visai eiro zonai ECB Frankfurtē pie Mainas, Vācijā, piedaloties arī EMS dalībvalstu centrālo banku prezidentiem. Savukārt lēmumu īstenošana ir EMS dalībvalstu centrālo banku ziņā. Lielais, vienotais Eiropas tirgus ir ietekmējis ne tikai ražotāju konkurenci un cenas, bet palielinājis arī banku konkurenci. Valūtas riska un valsts riska samazināšanās, kā arī banku konkurences palielināšanās ir veicinājusi procentu likmju samazināšanos. Samazinoties procentu likmēm, straujāk attīstās komercdarbība, veicinot arī tautsaimniecības attīstību.
Iestāšanās līgums ES paredz arī to, ka Latvijā tiks ieviests eiro. Taču, lai eiro ieviestu, Latvijai ir jāatbilst vairākiem ekonomiskiem kritērijiem, ko 1992. gadā Māstrihtā noslēgtajā līgumā noteikušas ES dalībvalstis. Konkrēts datums, kad Latvijā tiks ieviests eiro, pagaidām nav noteikts, to Latvijas valdība oficiāli paziņos ne vēlāk kā divus gadus pirms plānotās eiro ieviešanas. …