Ja nepieciešams samazināt kaitīgās vielas kaitīgo izmešu daudzumu no 2500 līdz 2000kg, tādā gadījumā valsts pārdod nevis 2500, bet 2000 licences, kur katra dod tiesības 1kg izmešus novadīt apkārtējā vidē. Šāds piedāvājums ir absolūti neelastīgs, līdzsvars iestāsies E punktā. Ja vietējā sabiedrība vai dabas aizsardzības biedrība nolemj konkrētā teritorijā uzlabot ekoloģisko situāciju, viņi var nopirkt daļu licenču, lai tās izņemtu no apgrozības, piemēram, 100 licences, palikušajām licencēm pieaugs cena līdz 220 tūkstošiem. Tādā veidā gaisa piesārņojuma atļauju (piesārnojuma tiesību) pārdošana kalpo kā elastīgs līdzeklis cīņā par apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanu valstī.
Lai sasniegtu galējo sabiedrisko modeli nepieciešams nodrošināt Latvijas starptautisko saistību izpildi ozona slāni noārdošo vielu ierobežošanai un nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu novēršanā tādā veidā, kas netraucē valsts ekonomisko attīstību.
Gaisa aizsardzības jomā Latvija ir pievienojusies gan starptautiskajām konvencijām, gan pati izstrādājusi savu gaisa aizsardzības plānu. Būtiskākie no šiem dokumentiem ir: ES gaisa aizsardzības tematiska stratēģija. Tās mērķis ir ES pilsoņus pasargāt no gaisā esošo cieto daļiņu un ozona iedarbības, un Eiropas ekosistēmas pasargāt no skābā lietus, pārmērīga biogēnā slāpekļa daudzuma un ozona.
Vairākas dalībvalstis gaisa piesārņojuma problēmas risināšanai izmanto tirgus instrumentus, jo īpaši nodokļus un maksas par NOx and SO2. Lai samazinātu tradicionālo gaisa piesārņotāju radītās problēmas, nesen ieviestas emisiju kvotu tirdzniecības nacionālās sistēmas. Tirdzniecība ir efektīvākais līdzeklis lielā tirgū, bet ekoloģiskā neaizsargātība pret šiem piesārņotājiem dažādās Eiropas teritorijās atšķiras, un jāuzmanās, lai emisiju tirdzniecības rezultātā nerodas ievērojams vietēja mēroga piesārņojums („karstie punkti”) vai dabiskās vides degradācija, ko izraisa paskābināšanās, eitrofikācija vai ozons.
…
