Itālijas ekonomiskās attīstības īpatnības pēckara periodā un mūsdienu perspektīvas

Itālija, oficiāli Itālijas Republika, ir Dienvideiropas centrālās daļas valsts. Lielākā daļa no valsts atrodas Apenīnu pussalā, kas tālu iestiepjas Vidusjūrā. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku, tādēļ Itālija nereti tā arī tiek dēvēta. Itālija robežojas ar Šveici, Austriju, Franciju, Slovēniju un divām anklāva pundurvalstīm - Vatikānu un Sanmarīno.
Tieši Itālijas unikālais ģeogrāfiskais stāvoklis - atrašanās Vidusjūras centrā jau vēsturiski ir noteicis valsts ekonomiskās un politiskās attīstības gaitu. Vidusjūra vienmēr ir bijis nozīmīgs satiksmes ceļš starp Rietumeiropu, Tuvajiem Austrumiem un Āfriku.
Valsts ekonomiskā attīstība vienmēr saistāma gan ar valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, gan arī ar valsts vēsturi. Itālijā ir dažādi derīgie izrakteņi, taču to krājumi ir nelieli. Lielākā Itālijas bagātība ir dzīvsudraba rūdas Toskānā un polimetāliskās rūdas Austrumalpos un Sardīnijā. Sicīlijā ir sēra, vārāmas sāls, kālija sāls, Apulijā - boksītu, Sardīnijā - antimona un Ligūrijā- mangāna rudu atradnes. …