Ievads.
Darba autors kursa darba izstrādei mācību priekšmetā „Saimniekošanas mācība” ir izvēlējies tēmu „Rudzu un kviešu ražošanas plāns zemnieku saimniecībā „Rubuļi””. Izvēli iespaidoja tas, ka darba autoram ir iespēja apkopot un savākt informāciju par šo saimniecību. Kursa darba izstrādē par pamatu ir ņemta dabā faktiski esoša zemnieku saimniecība „Rubuļi”. Daļa datu par šo zemnieku saimniecību ir mainīti.
Darba mērķis ir izstrādāt rudzu un kviešu ražošanas plānu zemnieku saimniecībai „Rubuļi” 2009. gadam. Kursa darba izstrādes galvenie uzdevumi ir:
• atrast un izmantot dažādus izziņas avotus un informācijas materiālus;
• veikt dažādus ekonomiskos aprēķinus, analizēt tos;
• orientēties kursa darba tēmas normatīvajos un tiesiskajos aspektos;
• īsi formulēt galvenos secinājumus un priekšlikumus;
Kursa darbs sastāv no trīs nodaļām. Kursa darba pirmajā nodaļā ir apskatīts literatūras apraksts par rudzu audzēšanu. Otrajā nodaļā ir dots saimniecības raksturojums. Trešajā nodaļā ir izstrādāts ražošanas plāns un dots ekonomiskais vērtējums aprēķinātajiem rādītājiem. Kursa darbā ir 14 tabulas, 1 attēls un 1 pielikums.
Darbā ir lietotas atsauces, kur kvadrātiekavās norādīts literatūras avota numurs no izmantotās literatūras saraksta.
1. nodaļa
Rudzu un kviešu audzēšana
1.1. Rudzu audzēšana Latvijā
Rudzi Latvijas graudu audzētāju saimniecībās ieņem stabilu nišu. Pēc CSP datiem 2008.gada rudzu sējplatības Latvijā bija 54.3 tūkst. ha, kas ir 10.2% no kopējās graudaugu sējplatības. Latvijas lauksaimnieki rudzus ir atzinuši par rentablāko graudaugu sugu (pat Zemgalē).
1.2. Rudzu šķirņu izvēle
Latvijā audzētās rudzu šķirnes sadalāmas divās grupās –populācijas rudzu šķirnēs, kuras sevī apvieno diploīdās un tetraploīdās šķirnes, kā arī hibrīdās.
No populāciju rudzu šķirnēm visvairāk pārstāvēti Latvijā veidotie diploīdie rudzi ‘Kaupo’, tiek audzētas arī šķirnes ’Amilo’, ‘Matador’ un tetraploīdie rudzi ‘Puhovčanka. Audzēto hibrīdo rudzu šķirņu sortiments ir samērā plašs. Tiek audzētas šķirnes ‘Rosanto F1’, ‘Visello F1’, ‘Agronom F1’, ‘Picasso F1’, ‘Kaskelott F1’, ‘Amato F1’ un ‘Askari F1’.
Atsevišķos gadījumos saimniecībās tiek sētas vairākas hibrīdo rudzu šķirnes, vienlaicīgi iegūstot produkciju un vērtējot tās. Visvairāk hibrīdie rudzi tiek audzēti lielajās saimniecībās, kurās graudaugu platības pārsniedz 500 ha. Mazākie graudaugu audzētāji pārsvarā priekšroku dod populāciju šķirnēm. Šķirņu izvēli noteikti nosaka iespējas iegadāties sēklas materiālu, jo, piemēram, Priekuļu LSI izveidotā šķirne ‘Kaupo’ visvairāk tiek audzēta Latgalē un Vidzemē, bet tetraploīdo rudzu šķirne ‘Puhovčanka – tikai Kurzemē. Hibrīdo rudzu sēklas firmas piegādā pēc nepieciešamības dažādos reģionos, tāpēc tās tiek audzētas visā Latvijā. Šķirnes izvēle atkarīga no tās ražības potenciāla. Hibrīdo rudzu ražas ir augstākas nekā populāciju rudzu šķirņu ražas (1.1. tabula). Pārsvarā hibrīdo rudzu šķirņu ražas ir virs 7 t/ha, bet populāciju rudzu ražas – ap 4 t/ha.
…
