Graudaugu sējumu platības, to struktūra Latvijas lauksaimniecībā

SECINAJUMI
1. Pēdējos gados ir vērojams lauksaimniecības kultūru sējumu platību palielinājums, kā arī graudaugu sējumu platībām ir bijusi tendence pieaugt.
2. Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kopražas pieaugums 2002. – 2007.gadam ir bijis diezgan augsts – 40,62%, kas tiaki par dažiem procentiem atpalika no Igaunijas kopražas pieauguma.
3. Latvijā vairāk tiek audzēti vasarāji nekā ziemāji, kas iespējams saistīts ar mainīgiem laikapstākļiem.
4. Mūsu valstī lielākā daļa saimniecību ir mazās saimniecības, kurām pieder nelielas sējumu platības, vidēji 10,46 ha.
5. Vidējā ražība pēdējos sešos gados bijusi visai mainīga, ko ietekmējis mainīgais kopražas rādītājs, kā graudaugu sējumu platības.
6. Vislielākais graudaugu sējumu platību pieaugums ir bijis 2006.gadā, kad tās palielinājās par 42,9 tūkst. ha jeb par 9,1%.
7. Ņemot 10 gadu intervālu, var secināt, ka graudaugu sējumu platībās ir bijušas mainīgas, kādu gadu tās ir palielinājušās, kādu gadu samazinājušās.
8. Salīdzinot 2007.gadu ar 2002.gadu – graudaugu ražība ir kritusies gandrīz par 7%, savukārt kopraža ir palielinājusies gandrīz par 50%

PRIEKŠLIKUMI
1. Ieteicams būtu arī turpmāk palielināt graudaugu sējumu platības, kas ietekmētu kopražu gan katrai saimniecībai, gan valstij kopumā un galvenais vajadzētu audzēt gan ziemājus, gan vasarājus. Iespējams, ka ziemāju raža būs slikta un saimniecībai būs zaudējumi, savukārt vasarāju labā raža varētu kompensēt zaudējumu no ziemājiem.
2. Kā jau tika minēts pirmajā punktā, nepieciešama dažādība, tādēļ būtu ieteicams graudaugu audzētājiem apvienoties, jo kā zināms sīkajām saimniecībām ir grūti konkurēt starp lielajām saimniecībā.
3. Kā zināms saimniekiem nepieciešams liels atbalsts, tādēl vajadzētu piesaistīt ES fondu naudu, kas ļautu tālāk sekmīgi attīstīties.
…