Pārejas ekonomikas teorētiskās koncepcijas

Amerikas ekonomikas un socioloģijas žurnālā publicētais pētījums par pārejas perioda neoklasisko modeli salīdzina šī modeļa divas dažādas pieejas – šoka terapiju un pakāpeniskās pārejas modeli . Bijušās Padomju Savienības teritorijā visā tiek realizētas neoklasiskās pārejas pārmaiņas, tikai atsevišķās valstīs citādākas pārmaiņas. Neoklasiskais modelis paredz pāreju no centralizētas pārvaldes sistēmas un ekonomikas uz kapitālistu ekonomiku un brīvo tirgu, kurš paredz liberalizāciju, stabilizāciju un privatizācijas politikas, kas balstītas neoklasiskajā ekonomijas analīzē. To ir radījušas un galvenokārt ieviesušas dzīvē starptautiskās valūtas organizācijas – Starptautiskais Monetārais fonds un Pasaules banka. Tomēr diskusijai starp abām pieejām nav nekā kopīga ar mērķi, jo tas abos gadījumos ir viens – sasniegt brīvā tirgus ekonomiku. Vienīgais diskusijas objekts ir tas, cik ātri ir jānotiek pārmaiņām, lai valsts sasniegtu pēc iespējas labāku ekonomisko rezultātu. Pētījuma mērķis ir parādīt, ka atšķirība starp šoka terapijas atbalstītājiem un pakāpenisko pārmaiņu atbalstītājiem ir nebūtiska. Abas stratēģijas beigu beigās iesaka dažus elementus no abām, kas būtu piemērojamas pārejas ekonomikas izvēlē. Tāpat abas pieejas atzīst, ka pārejas perioda ekonomikas modelis ir atkarīgs no tā, kādas institucionālās un politiskās pārmaiņas tiek veiktas valstī.