Krievijā ir attīstīta arī rūpniecība un lauksaimniecība. Rūpnieciskās ražošanas apjomi lēnām palielinās, tomēr rūpniecības bāze ir ļoti novecojusi un tā būtu pēc iespējas ātrāk jāatjauno. Galvenās Krievijas rūpniecības nozares ir kalnrūpniecība un ieguves rūpniecība, kas iegūst un apstrādā ogles, naftu, dabasgāzi, ķimikālijas un metālus, bruņojuma ražošana, mašīnbūvniecība, kuģu būvniecība, tekstilrūpniecība, pārtikas rūpniecība un amatniecība.11
Lauksaimniecības attīstību labvēlīgi ietekmē auglīgie līdzenumi, kas stiepjas no valsts rietumu robežas līdz Centrālāzijai. Krievijā tikai 10% zemju izmanto augkopībā, to lielākā daļa atrodas tā sauktajā "auglīgajā trijstūrī", kas ir milzu teritorija starp Sanktpēterburgu un Ukrainu rietumos un Rietumsibīrijas dienviddaļu austrumos. Melnzemes stepēs audzē graudaugus un tehniskās kultūras - saulespuķes, cukurbietes, tabaku, bet subtropu joslā - vīnogulājus un tējas krūmus. Tālo Austrumu dienvidu daļā audzē soju un rīsu.12
Lopkopības nozares nozīme Krievijā samazinās, pakāpeniski samazinās arī gaļas ražošana. Krievija ir viena no lielākajām gaļas importētājām pasaulē.
Krievija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurām ir pozitīva tirdzniecības bilance. Galvenās Krievijas eksporta preces ir gāze, nafta, ogles, dzelzs un citi metāli, dažādi mehānismi, iekārtas, transporta līdzekļi, ķimikālijas, dārgmetāli un to izstrādājumi un kokmateriāli. Savukārt importā lielākais īpatsvars ir mehānismiem, iekārtām, transporta līdzekļiem, pārtikas produktiem un ķimikālijām.13
…
