Kaut gan līdz 16. gadsimtam pasaule bija redzējusi daudzus domātājus vai filozofus, kas pauda idejas, ko mūsdienās pēta ekonomikas zinātne (piemēram, Aristotelis, Ksenofons, Svētais
Tomass Akuins un citi), bieži (taču ne vienmēr, par alternatīviem viedokļiem zemāk) par pirmo ekonomikas skolu ir pieņemts uzskatīt tieši merkantilisma skolu .
Pašu terminu merkantilisms lieto divos gadījumos -
• Valsts ārpolitikas sistēmai, kura bija izplatīta viduslaikos, tās galvenā doma bija zelta un sudraba (kuru daudzums bija galvenais valsts bagātības rādītājs) uzkrāšana;
• Ekonomisku uzskatu sistēmas, kura eksistēja politiskā merkantilisma laikā, apzīmēšanai.
Tātad merkantilisma domātājs par nācijas galveno pašmērķi nostādīja pēc iespējas lielāka zelta (naudas) iegūšanu. Par veidiem, kā iekrāt naudu raksta, piemēram, Tomass Mens, kurš uzsver, ka nācijai, kura tērēs (atdot zeltu citām nācijām apmaiņā) vairāk, nekā pelnīs (iegūts raktuvēs vai apmaiņas zelts) rīkojas nepareizi, ka valstij jātirgojas (ievērojot iepriekšpausto domu) pēc iespējas vairāk, izmantojot iegūto naudu, lai iegūtu vēl vairāk; tā teikt, ļaut naudai vairot naudu.
Merkantilisti iestājās par ražošanu attīstīšanu pašā valstī, tas ļautu tām apgādāt pašām sevi labāk, tādējādi samazinot vajadzību iepirkt preces (zaudēt zeltu) no citām valstīm un stimulēt zelta ieplūdi valstī tirgojot ražojuma pārpalikumu.
Tiek arī minēts, ka merkantilismu ne vienmēr uzskata par ekonomikas zināšanu skolu, tas tiek pamatots ar to, ka merkantilisms bija tā laika dabiska valsts finanšu pārvaldes sistēma, kura radās, jo valstis bija ļoti centralizētas un tā laika populārā doma bija, ka tieši šāds vieds ir vislabākais kā aizsargāt valsts ekonomiku. Personīgi uzskatu faktu, ka merkantilisms dažādās valstīs izpaudās diezgan dažādi (saglabājot, tikai kopējo sakni – zelta iekrāšanu), par lielu atbalstu tieši šim viedoklim, taču neesmu gatavs izteikt galīgu vērtējumu šajā jautājumā.
