Konflikti un to risināšana organizācijā

Secinājumi
1. Konflikts ir attiecīgā laikā un telpā pretrunīgu tendenču vai interešu sadursme, kuras pamatā ir noteiktas vērtības, par kuram rit cīņa.
2. Atkarībā no konfliktējošo pušu mērķiem un rīcības, tiek izdalīti funkcionālie (konstruktīvie) konflikti, kas veicina labvēlīgas izmaiņas organizācijas darbībā, palielina efektivitāti, disfunkcionālie (distruktīvie) konflikti, kas veicina sociālu normu sagraušanu, deformēšanu un stabilizējošie konflikti, kas novērš novirzīšanos no normas, stabilizē situāciju un rada produktīvu risinājumu.
3. Pēc konflikta virziena organizācijā, tiek izšķirti vertikālie konflikti, kas norisinās starp dažādu līmeņu darbiniekiem un horizontālie konflikti, kas rodas starp viena līmeņa darbiniekiem.
4. Pēc subjekta konflikts var izpausties četros veidos, kā iekšējais konflikts, kas notiek pašā cilvēkā, starppersonu konflikts, koros viena puse traucē otrai kādas darbības veikšanā un mērķu sasniegšanā, konflikts starp personu un grupu un starppersonu konflikts, turklāt organizācijas ikdienas notikumos un procesos darbojas visi konfliktu veidi
5. Konflikta cēloņi meklējami cilvēku rīcībā, kuras cēlonis bieži vien ir nespēja sadalīt ierobežotos resursus, atšķirības mērķos, trūkumi uzdevumu saskaņošana un mijiedarbē, atšķirības uzskatos un nostādnēs, neapmierinoša komunikācija, cīņa par ietekmi, vajadzību apmierināšana, nepareizs priekšstats par organizācijas izveidoto vidi un cilvēka vietu tajā.
6. Konflikta attīstībā tiek izdalītas četras stadijas: konflikta situācijas rašanās, konfliktējošās uzvedības stadija, konflikta atrisināšanas (neatrisināšanas) stadija, pēckonflikta stadija.
Konflikta atrisināšana ir radošs process, kurā mēģinot saprast otras puses viedokli, nevis kritizējot un nepieņemot, bet gan izvērtējot un uzklausot, iespējams nonākt pie pozitīva, profesionāla gala rezultāta, kas veicina pozitīvu organizācijas turpmāko notikumu attīstību.
…