Kopsavilkums
Apskatot romiešu civiltiesības un Latvijas Civillikumu, ir redzama ļoti liela tiesību kontinuitāte. Viss, kas attiecas uz līguma noslēgšanā svarīgo gribas izteikumu un īstumu, ir sastopams kā romiešu tiesībās, tā arī Latvijas Civillikumā. Mainās tikai jēdzieni: romiešu tiesībās „auns viltus”, „gribas trūkums”, „simulēts darījums”, utt., turpretim Latvijas Civillikumā vienkārši „viltus”, „gribas īstums”, „apslēpts darījums” utt.
Tādi romiešu tiesībās minētie gribas trūkumi kā gribas izteikums pa jokam, simulēts darījums un darījums izskata pēc Latvijas Civillikumā ir atraduši vietu sadaļā pie gribas izteikuma nevis gribas īstuma.
Kā romiešu civiltiesībās, tā arī Latvijas Civillikumā nereti ir sastopamas abstraktas tiesību normas, kas iespējams apgrūtina tiesas darbu. Attiecībā pret gribas īstumu likumdevējam vajadzētu būt konkrētākam un vismaz spaidu gadījumā tiesisku darījumu atzīt par spēkā neesošu, nevis noteikt, ka piespiestais var to apstrīdēt. Praksē sanāk, ka bieži vien nav vēlēšanās tiesāties, jo tas aizņem laiku, prasa naudu, veselību utt. Biežāk viss tiek atstāts pa vecam.
Referāta autors, apskatot romiešu tiesības un Latvijas Civillikuma atbilstošās normas, mēģināja akcentēt gribu kā tiesiska darījuma pašu būtību, tā kā bez gribas darījums nav iespējams. Griba, kas ir jebkura darījuma izcelšanās pamats, būtībā nodibina civiltiesiskās attiecības. Piemēram, ja šī darba autoram neradīsies vēlme iet uz veikalu, lai gribētu nopirkt kādu preci, šis konkrētais pirkums – pārdevums izpaliks. Apskatot tiesību normas, darba autors tomēr nespēja atrast būtiskas atšķirības starp romiešu tiesībām un Latvijas Civiltiesībām. Tādējādi, var secināt, ka Latvija ir pārņēmusi romiešu tiesības, vismaz attiecībā uz Saistību tiesību Trešo apakšnodaļu „Gribas izteikums un īstums”. Iespējams, ka gribas izteikuma un trūkuma (kā minēts romiešu tiesībās) labākai analīzei interesanti būtu pašam ielūkoties latīņu rokrakstos, bet domājams, ka visu (vai lielāko daļu), ko vajadzēja izzināt, jau izdarījuši Latvijas un pasaules pētnieki – juristi un vēsturnieki.
…
